-
Galaktikas
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 2 | |
Galaktiku pasaules apzināšanās sākums | 3 | |
Galaktikas un to sastāvs | 4 | |
Galaktiku klasifikācija | 5 | |
Eliptiskās galaktikas | 5 | |
Spirāliskās galaktikas | 6 | |
Lēcveida galaktikas | 6 | |
Neregulārās galaktikas | 6 | |
Aktīvās galaktikas | 6 | |
Galaktiku masa, starjauda un izmēri | 6 | |
Mūsu Galaktika | 7 | |
Izmantotā literatūra | 8 | |
Secinājumi | 9 | |
Pielikums | 10 |
Galaktiku pasaules apzināšanās sākums!
Kad īsti sākās galaktiku pasaules apzināšanās? Vai pirms tūkstoš gadiem, kad arābu astronoms Al Sufi (903-986) pirmais rakstos atzīmēja ar aci saskatāmu miglainu plankumu Andromedas zvaigznājā? Tas vēlāk ieguva Andromedas miglāja nosaukumu. Vai varbūt galaktiku pētniecības vēsture sākās pirms 200 gadiem, kad 1784.g. franču komētu novērotājs Š. Mesjē sastādīja 108 miglainu debess spīdekļu sarakstu? Andromedas miglājā šajā sarakstā ietilpst vēl 38 eliptiskas vai spirāliskas formas objekti, kuru būtība palika mīklaina līdz pat 19. gs. nogalei. Tikai 1899.g. J. Šeiners Potsdamā ieguva Andromedas miglāja spektru, bet nesaskatīja tajā emisijas līnijas. Viņš secināja, ka Andromeda miglājs patiesībā ir zvaigžņu sakopojums. Skaitot no šā brīža, pavisam drīz paies 100 gadu kopš galaktiku pasaules atklāšanas. Tomēr pēc J. Šeinera atklājuma palika neskaidrs būtisks jautājums – cik tālu atrodas šis zvaigžņu sakopojums? Vai tas atrodas mūsu zvaigžņu sistēmas – Galaktikas iekšienē vai ārpusē? Šo jautājumu izdevās noskaidrot tikai 1917.-1923. g., kad galaktikā Andromeda mākonis atklāja tādas zvaigznes, par kurām zināmais tika izmantots attāluma noteikšanai. Galaktikas šķir grūti iedomājami attālumi. Mums tuvākā galaktika – Andromedas miglājs atrodas 690 000 parseku jeb 2,3 miljonu gaismas gadu attālumā. Ievērojami tuvāk atrodas mūsu Galaktikas pavadoņi – Lielais Magelāna mākonis un Mazais Magelāna Mākonis, bet attālumi līdz tālajām galaktikām mērāmi daudzos megaparsekos. (Viens parseks = 2,3 miljonu gaismas gadu).
…
Galaktikas un to sastāvs. Galaktikas ir milzīgas patstāvīgas zvaigžņu sistēmas, kas sastāv no daudziem miljardiem zvaigžņu un kuras atrodas daudz tālāk par visām redzamajām zvaigznēm. Spēcīgā teleskopā pie visas debess var redzēt aptuveni piecus miljonus galaktiku. Taču patiesībā to ir vēl daudz vairāk. Galaktiku izmēri ir ļoti dažādi – pastāv milzīgas galaktikas un arī pundurgalaktikas. Attālumi līdz galaktikām ir ļoti lieli. Gaisma no tuvākās galaktikas Andromedas miglāja līdz Zemei atnāk 2,3 miljoni gados. Jebkura galaktika ir jāuzskata par zvaigžņu milzīgu sakopojumu, kuru kopā satur gravitācijas spēks. Tajā ietilpst dažādas masas, starjaudas, lieluma, vecuma, krāsas utt. zvaigznes. Kopumā to masa veido galaktikas masas daļu. Galaktikās neizpaliek arī gāze un putekļi, kuru masa gan ir tikai daži procenti no galaktikas kopējās masas. Galvenā starpzvaigžņu gāzes daļa ir ūdeņradis, kas sastopams neitrālā vai jonizētā veidā. Jonizētais ūdeņradis veidojas ap karstām zvaigznēm un izstaro spožas jonizācijas līnijas. Tāpēc jonizētā ūdeņraža apgabali galaktikas attēlā izdalās kā miglāji. Daudz lielākus starpzvaigžņu telpas apgabalus aizņem neitrālais ūdeņradis. Tomēr pašus lielākos un blīvākos veidojumus – mākoņus – rada molekulārais ūdeņradis kopā ar ciānu, oglekļa oksīdu un daudzu citu tipu molekulām. Molekulārie mākoņi ir tās vietas, kurās veidojas jaunas zvaigznes. Tas pierāda to, ka galaktikas nav sastinguši objekti, bet tās atrodas attīstības procesā. Kamēr vien galaktikā ir gāze, notiek jaunu, karstu zvaigžņu veidošanās. Tās pamazām noveco, atdziest – no zilgani baltām kļūst par dzeltenām, tad sarkanām. Novecojot zvaigznes zaudē daļu savas masa, kas kodolreakciju gaitā ir pārveidota, un bagātina galaktikas starpzvaigžņu gāzi ar smagiem elementiem. No šīs gāzes rodas atkal jauna, mazliet citādāku zvaigžņu paaudze, un process turpinās. Zvaigžņu veidošanās nenorit nepārtraukti, bet gan izpaužas atsevišķos veidošanās uzliesmojumos
- Dzīvība Visumā
- Galaktikas
- Visums, zvaigznes un mūsu saule
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Visums, zvaigznes un mūsu saule
Реферат для основной школы3
-
Dzīvība Visumā
Реферат для основной школы4
-
Elektroenerģija Latvijā
Реферат для основной школы3
-
Pasaules uzbūve
Реферат для основной школы6
Оцененный! -
Visums
Реферат для основной школы11