Vēl nesen cilvēkos vārds etiķete raisīja sajūtas, ka tas ir domāts tikai augsti godājamiem kungiem un dāmām, dižciltīgajiem un tiem, kuri vienkārši vēlas būt ļoti izsmalcināti.
Mūsdienās tā vairs nav. Cilvēki ar to vairāk saprot kā noteiktas uzvedības normas. Apzinās, ka katrā sabiedrībā tās ir savas, bet liela daļa tās ir vienotas visiem. Turklāt lielākā daļa šīs normas mums visiem ir kā kaut kas pats par sevi saprotams un notiek automātiski, piemēram, sasveicināšanās, atsveicināšanās, pateikšana paldies un lūdzu, kā jāuzvedas pie galda – nedrīkst sarunāties pilnu muti, sniegties pāri visam galdam, lai kaut ko paņemtu, bet gan palūgt kādam, lai padod un daudzas citas lietas. Daudziem sarežģītāk ir ikdienā mazāk sastopamām lietām (vairumam sabiedrības), piemēram, kādi galda piederumi ir jāizmanto ēdot zivi, makaronus, gaļu, no kādām glāzēm būtu jādzer sarkanvīns, baltvīns, konjaks vai viskijs. Ar šīm lietām vairāk sastopas viesmīļi, cilvēki, kuri iziet augstā sabiedrībā vai apmeklē dārgus restorānus.
Šajā darbā es veikšu nelielu ieskatu galda kultūrā Latvijā un pastāstīšu kādi galda piederumi ir jāizmanto konkrētu ēdienu gadījumā, kādās glāzēs jāpasniedz noteikti dzērieni un kā tās jāsatver.
Kas ir etiķete
Vārds etiķete ir cēlies no franču valodas vārda étiqette. Etiķetes jēdziens tiek definēts dažādi, bet nozīme visur ir aptuveni viena un tā pati:
Etiķete ir stingri noteikti uzvedības un izturēšanās priekšraksti, arī ceremoniāli. (Tā etiķetes jēdzienu izskaidro Svešvārdu vārdnīca.)…
