Galvas smadzeņu pusložu funkcionālā asimetrija

Galvas smadzeņu garoza ir augšējais smadzeņu slānis, kurš sastāv no pelēkās vielas. Mikroskopā ir redzams, ka garozas šūnas atšķiras pēc lieluma un formas. Tās atrodas dažādās kārtās (Бойко, 1979). Garozā ir nervu šķiedras un glijas šūnas. Glijas šūnas piešķir formu un blīvumu, tām piemīt barošanas un aizsardzības funkcijas.
Zem garozas pelēkās vielas ir baltā viela, kuru veido daudz garo neironu izaugumu. Šie izaugumi savieno puslodes ar galvas smadzeņu citām daļām un muguras smadzenēm. Baltajā vielā atrodas arī pelēkās vielas sakopojumi, kas pārvad uzbudinājumu uz garozu un projām no tās.

2.1. Rievas (sulci) un krokas (gyri)
Smadzeņu garoza veido rievas (sulci), krokas (gyri) un padziļinājumus (2.1.att.).
Krokas palielina katras puslodes virsmu. Kopējais virsmas laukums ir 2250 cm2, neironu skaits, kuri veido garozu ir aptuveni 14 miljardi (Apinis, 1998).
Krokas citu no citas atdala rievas. Pirmās un otrās pakāpes rievas, tās ir rievas, kuras parādās jau embrionālajā periodā, tāpēc var shematiski izšķirt vienādas krokas un rievas visiem cilvēkiem, bet trešās pakāpes rievas parādās pēc dzimšanas, tie ir individuāli mainīgas.
Galvenās rievas – sadala puslodes daivām:
Centrālā rieva (Sulcus centralis) – atdala pieres daivu no pakauša daivas;
Sānu rieva (Sulcus lateralis) – nodala deniņu daivu;
Paura un pakauša rieva (Sulcus parietooccipitalis) – nodala pakaušu daivu.
Citas rievas sadala katru smadzeņu daivu daudzās krokās.…