Sāpes ir subjektīvs stāvoklis, kas rada nepatīkamas sajūtas, pat mokas. Sāpju vērtējums katram cilvēkam atkarīgs no viņa fiziskās jūtības, iepriekšējās sāpju “pieredzes”, vides, kurā cilvēks audzis un atrodas, psiholoģiskā stāvokļa - stresoru daudzuma. Sāpes ir nepatīkams sensors un emocionāls pārdzīvojums, kurš ir jau notikušu vai notikuša, vai tikai potenciāls bojājums audos. Sāpju sajūtas rašanās pamatā ir uzbudinājums sāpju jušanas centrā mugurējā centrālā krokā.
Galvassāpes ir viens no visizplatītākajiem veselības traucējumu veidiem. Parasti tās ir kādas citas pataloģijas simptoms. Vienlaikus var rasties vairāk nekā viens galvassāpju paveids, piemēram, vaskulāras vai sinusa galvassāpes līdz ar muskuļu kontrakcijas galvassāpēm.
Muskulārās (tensijas) galvassāpes ir sāpes un spiediena sajūta pakausī un sprandā, pieres un deniņu apvidū (bitemporāli); trula, neatlaidīga smeldze; jūtīgi punkti uz galvas vai kakla.
Migrēna ir pirms galvassāpēm sensori motoras vai garastāvokļa izmaiņas, sākums pakāpenisks, galvassāpes ir vienpusējas, spēcīgas un var kļūt abpusējas.
Klasiskās migrēnas gadījumā raksturīgā aura var izpausties kā mirgojoša skotoma, hemianopsija un parestēzijas. Parasti ilgst nepilnu diennakti. Parastās migrēnas gadījumā galvassāpes pavada slikta dūša, vemšana un fotofobija; var ilgt vairāk par 24 stundām - pēc tam ir noguruma sajūta. Sievietēm tās var veicināt hormonālā līdzsvara izmaiņas (mēnešreizes, grūtniecība).…
