Mūsdienās atrodamas ziņas ne tikai par lietuviešu, latviešu un prūšu valodu, bet arī par citām baltu valodām, ko nosacīti var nosaukt par „mazajām” baltu valodām. Šīs valodas, savukārt, var iedalīt tādās, no kurām saglabājušās trūcīgas vai pat apšaubāmas rakstu liecības, un tādās valodās, par kurām ziņas balstās vienīgi uz onomastiskajiem dotumiem un dažām īpatnībām, kas saskatāmas dialektos, kuros runā novados, kur savulaik dzīvojušas šīs ciltis. Baltu valodas līdz šai dienai saglabājušas tik senatnīgu raksturu, ka ar tām šajā ziņā nevar mēroties neviena cita no dzīvajām indoeiropiešu valodām, bet tās pilnīgi var nostāties blakus visarhaiskākajām mirušajām indoeiropiešu valodām -hetu, vēdu, sanskrita un Homēra laika sengrieķu valodām. Kopā ar tām baltu valodas ir noderīgas indoeiropiešu valodu salīdzinoši-vēsturiskajiem pētījumiem. 20.gs. paša sākuma skatījums un viedoklis diezgan plaši tiek aprakstīts Filologu biedrības rakstos. Tomēr ne visos sējumos šī tēma tiek pieminēta un analizēta. Kopumā, izpētot pirmos desmit Filologu biedrības rakstu sējumus, jāsecina, ka galvenais rakstu autors ir J.Endzelīns, kurš būdams vēl students, sāk publicēt savus rakstus par latviešu valodas jautājumiem. No 1920. gada J. Endzelīns strādā Latvijas Universitātē. Viņš palīdz noorganizēt baltu filoloģijas nodaļu un pats tajā lasa ievadu baltu filoloģijā, latviešu valodas zinātnisko gramatiku, leišu valodas zinātnisko kursu, baltu valodu salīdzināmo gramatiku, kā arī dažādas citas salīdzināmās valodniecības disciplīnas. Pēc viņa ierosmes tiek nodibināta Filologu biedrība (1920) un Latviešu valodas krātuve. Tieši šī nodibinātā Filologu biedrība arī sāk izdot Filologu biedrības rakstus.
Piezīmes par prūšu valodu.
J.Endzelīns vienā no saviem rakstiem ir veicis daudzas piezīmes par prūšu valodu un minējis daudzu vārdu iespējamo etimoloģiju. Jāpiebilst, ka prūšu valodas rakstu pieminekļu apšaubāmās kvalitātes dēļ, visi šīs valodas pētījumi un īpatnības, uzskatāmi par diezgan pārdrošiem un nepārliecinošiem. Tādēļ iespējamas atšķirīgas zinātnieku interpretācijas par prūšu valodas vārdu formām u.tml.
Tā vārdu „vālodze” Endzelīns iesaka izrunāt ar –z, jo viņš to saista ar zelta vārdu. Tas tā nosaukts savas dzeltenās krāsas dēļ, un arī vālodze ir dzeltena. Tā kā zelta vārdu izrunā ar krītošo intonāciju, par kuru liecina arī akcents krievu valodā зòлото un serbu злâто, tad šajā prūšu vārdā vajadzēja rasties garam –ē, kas Elbingas vārdnīcas dialektā ir pārvērties par divskani, tāpat kā vārdos greanste „no žagariem sagriezts sienamais”, mealde „zibens” u.c.…
