Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Temata iztirzājums | 4 | |
Vispārīgie noteikumi | 4 | |
CL 1693.p | 9 | |
CL 1694.p | 13 | |
CL 1695.p | 14 | |
CL 1710.p | 15 | |
CL 1711.p | 17 | |
CL 1712.p | 17 | |
CL 1713.p | 18 | |
CL 1714.p | 18 | |
CL 1715.p | 19 | |
Secinājumi | 21 | |
Izmantotā literatūra | 22 |
“Galvojums ir līgums, ar kuru trešā persona (galvinieks adpromissor) uzņemas saistību atbildēt par otras personas (parādnieka debitor) parādu gadījumā, ja viņš neizpildīs kreditoram savu parāda saistību.” Galvojums ir ļoti svarīgs saistību tiesību pastiprināšanas veids, jo, kā rāda vārds “galvojums”, trešā persona te uzņemas pienākumu atbildēt par trešās personas parādu, pēdējo tomēr neatsvabinot no viņas parāda. Senos laikos šī atbildība bija personiska (atbildēja ar savu galvu); galvinieks uzņēmās atbildību par parādu kā par savu. Vēlāk parādam paliek tikai mantisks raksturs (Schuld) - par parādu galvinieks atbild tikai ar mantu. Tādējādi saistību tiesību pastiprināšana organizēta tikai mantiski. Pēc rakstura galvojums ir akcesors institūts: galvinieka parāds nepastāv bez parādnieka parāda. Galvojuma institūtam ir arī svarīga ekonomiska nozīme, jo tas stimulē parādu atdošanu un parādu saistību nokārtošanu, jo iepretim kreditoram stāv divas saistītas personas, no kurām kreditors var saņemt parādu - galvenais parādnieks un galvinieks. “Galvojumu dzīvē samērā viegli dod, ja nauda netiek prasīta un tādēļ aiz vēlēšanās pakalpot ļoti bieži atrodas cilvēki, kas dod galvojumu, neapzinādamies paši, ka līdz ar to uzņemas stingru atbildību.”1
Šajā referātā galvenokārt tiks izmantota periodikā satopamā informācija, kā arī normatīvajos aktos un grāmatās iegūtā informācija par tādu civiltiesisku institūtu kā galvojums. Protams neiztrūkstoša ir informācija, ko sniedz Civillikums.
1692.p.Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņa parāda.
Sniegtā galvojuma definīcija norāda, ka galvojums ir līgums starp galvinieku un kreditoru. “Visu valstu tiesībās galvojumu apskata kā līgumu starp galvinieku un trešās personas kreditoru”. “Tiešie galvojuma nodibināšanas dalībnieki ir galvinieks un kreditors. Galvenais parādnieks paliek malā…No tā izriet, ka galvenajam parādniekam ne tikai nav nepieciešamības piedalīties galvojuma nodibināšanā, bet arī par to vispār zināt.”…
Šajā referātā galvenokārt tika izmantota periodikā sastopamā informācija, kā arī normatīvajos aktos un grāmatās iegūtā informācija par tādu civiltiesisku institūtu kā galvojums. Protams neiztrūkstoša ir informācija, ko sniedz Civillikums.