Ganga atrodas Indijā un Bangladešā. Ganga ir Indijas lielākā upe. Tās garums ir 2700 km.Tās baseins ir viena no visblīvāk apdzīvotajām vietām pasaulē. Tās baseins ir 1,12 miljoni km2. Tās gada notece ir 1200 km (kopā ar Bramaputru).Ar Gangas ieleju ir saistīta visa brīnišķīgā indiešu tautas vēsture, kultūra un dzīve. Ganga ir hinduistu svētā upe.
Ilgu laiku ģeogrāfi par Gangas izteci neko īsti droši nezināja. Vēlāk lielākā daļa ģeogrāfu par Gangas galveno izteku atdzina Bagirati, kas sākas augstu Himalajos (> 4500 m vjl.). Bagirati sākas kalnu ledājā un iztek no ledus grotas, kas nosaukta par Govs rīkli. Lāsteku virtenes piešķir tai fantastisku izskatu, atgādinot ieleju pasaku pilī. Dzidrie Bagirati ledāju ūdeņi plūstot pa stāvām kalnāju nogāzēm lejup, izgrauzuši šauru un dziļu aizu, pa kuru mutuļodama traucas straume. Pie iztekas tā ir ap 3 m plata. Pa ceļam savienojoties ar citām tikpat straujām upēm, tā kļūst arvien plašāka, tās duna arvien skaļāka. Bagirati pretī trauc Alaknanda. Saplūstot kopā, šīs divas straumes izveido Gangu. Ganga vietām sasniedz >2 km platumu. Pāri Sivalika kalniem, kas ir pēdējais šķērslis ceļā uz jūru, Ganga iziet līdzenumā. Indas-Gangas līdzenumā ir Gangas vidustece, kura ir no 8-12 km plata. Šeit upes plūdums kļūst mierīgāks, ieeja – plata. Plašo palieni šķērso daudzas attekas, zemākās vietas ir pārpurvojušās. Mierīgi un vareni upe veļ viļņus 400 – 600 metrus platajā gultnē.
Ieleja ir ļoti blīvi apdzīvota. Līdzenumā iedzīvotāji Gangas ūdeni izmanto apūdeņošanai. Resursiem izmanto arī zivis, kuras peld Gangā un augus (visbiežāk graudaugus un rīsus). Gangu izmanto arī kā ūdens ceļu kuģiem un citiem ūdens transportiem. Gangā var kuģot līdz Hardvarai (lejpus kalniem), un ar okeāna kuģiem var kuģot līdz Kalkutai. Energoresursus (~150 -160 GW) izmanto ļoti maz. Sevišķi daudz ūdens aizplūst Augšgangas kanālā, kas ir izrakts netālu no Hardvaras. Tas apūdeņo plašu rajonu no Gangas līdz Džamnai. Lejpus Džamnas, Gangas ietekas labais krasts ir klinšains, un vietām ir arī krāces.…
