Garīgā atpalicība ir sindroms, kam ir daudz iemeslu, kā arī daudz un dažādi simptomi (Rothstein, 1971).
Jēdziens „mental retardation” nāk no angļu valodas un nozīmē „ stāvoklis būt lēnam”. Veidojies no jēdziena „mental deficiency,” kas nāk no latīņu vārda „deficere” un nozīmē ciest neveiksmi. AAMD (American Association of mental retardation) pirmo reizi ar garīgās atpalicības jēdzienu iepazīstināja 1961. gadā (Selling, 1979).
Pastāv daudzas uz dažādas garīgās attīstības traucējumu definīcijas. Dažas no tām tiks apskatītas šajā nodaļā.
Cilvēki ar garīgo atpalicību ir bērni un pieaugušie, kas nepilnīgi attīstīta intelekta rezultātā, ir ar nozīmīgi pasliktinātu spēju mācīties un pielāgoties sabiedrības prasībām (Rothstein, 1971). Garīgā atpalicība ir garīgi traucējumi, kuriem ir raksturīga aizkavēta vai nepilnīga garīga attīstība, kura parādās un tiek diagnosticēta līdz 18 gadu vecumam, un tai ir raksturīgs pazemināts intelekta līmenis, kā arī traucēta funkcionēšana tādās sfērās kā saskarsmē, pašaprūpē, sociālajās spējās un pašvadībā, zinātniskos vai akadēmiskos sniegumos, darbā, brīvajā laikā, veselībā un drošībā (Colman, 2001).…