Laimīgs tas cilvēks, kurš dzimis vesels – ar divām kājām, divām rokām un pārējiem orgāniem, kuri ir veseli un funkcionē tā, kā Dievs to ielicis. Bet ko darīt tiem cilvēkiem, kuri dzīvo citādu dzīvi, cilvēki, kuriem ir dažādas neatgriezeniskas veselības problēmas? Cilvēki ratiņkrēslā, cilvēki ar garīgās, fiziskās attīstības traucējumiem vai pilnīgi veseli cilvēki – dzīvot grib visi. Jautājums ir, kā visi cilvēki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi? Katram cilvēkam pašam sev būtu jāuzdod jautājums, ko es varu darīt to cilvēku labā, kuriem ir grūti, kuriem reāli nepieciešama palīdzība un kā es varu palīdzēt padarīt cilvēku ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem dzīvi pēc iespējas pilnvērtīgāku?
Katram cilvēkam dzīvē ir savs aicinājums: viens grib būt par ārstu, juristu, cits par skolotāju vai bibliotekāru. Taču neatkarīgi no profesijas, mums visiem ir vienas un tās pašas vajadzības. Vajadzība būt mīlētam, aprūpētam, cienītam, būt drošībā u.tml. Bet ir cilvēki, kuriem vajadzīga īpaša palīdzība un rūpes. Tie ir cilvēki ar īpašām vajadzībām - garīgās attīstības traucējumiem (intelektuālās attīstības traucējumiem). Paldies Dievam, ka arī mūsu valstī ir cilvēki, kuriem rūp šie cilvēki ar dažāda rakstura traucējumiem un kuri strādā šajā sociālajā sfērā. Skaidrs ir viens – ne visi var darīt vienu un to pašu darbu, taču ir jāturpina pievērst sabiedrības uzmanība tam, ka mūsu vidū ir arī cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem un ka tieši mēs varam viņiem palīdzēt. Pirmkārt, jau ar savu attieksmi un tikai tad ja mūsu attieksme būs tāda, kas nenoraida, bet saprot, tad sekos arī ziedojumi, un cita veida atbalsts dažādās labdarības un cita veida akcijās. …