2.Filosofiskā sadaļa “Pretrunas un Paradoksi”
Miers – stress
Miers! Kas ir miers? Tā būtību spēj saprast tikai retais. Cilvēks nekad neuzzinātu kādam jābūt mieram, ja vispirms neuzzinātu kas ir grūtības un spriedze. Un tikai tas cilvēks, kurš ir izjutis dzīves smagumu un dzīves sagādātos “sitienus”, mācēs novērtēt un izjust dzīves saldāko mieru. Tikai būdami noguruši mēs spējam izbaudīt atpūtu, savādākā gadījumā atpūta būtu pielīdzināma garlaicībai. To pašu varētu sacīt arī par mieru.
Cilvēks, kurš ir izdzīvojis un pārdzīvojis visus dzīves dāvātos priekus un bēdas, ticis pāri likteņa uzstādītajām grūtībām, pats saviem spēkiem dzīvē ir ko sasniedzis – tikai tas ir pelnījis mieru.
Lielākoties miers ir sasniedzams tikai cilvēka dzīves beigu posmā. Jo miers - tas ir atalgojums. Atalgojums, kuru dzīve sniedz tiem, kuri to pelnījuši. Tas ir atalgojums, kurš ļauj cilvēkam izbaudīt šo skaisto un drošo zīdaiņa miegu, kuru nevar iztraucēt. Tas sniedz šo saldi rūgto sajūtu, jo tikai pēc rūgtuma var sajust saldmi, tikai pēc nelaimes var sajust laimi, un tikai pēc grūtībām varēs izbaudīt mieru.
Stress ir neatņemama un ikdienišķa katra cilvēka dzīves sastāvdaļa. Stresam ir pakļauti visi, un no tā nav iespējams izvairīties. Stress var būt gan patīkams, gan nepatīkams. Sadzīvē parasti ar šo vārdu saprot negatīvo stresu jeb distresu. Distress vienmēr ir nepatīkams, un tulkojumā no angļu valodas nozīmē bēdas, ciešanas, briesmas. Savukārt patīkamu stresu cilvēkam rada, piemēram, liels prieks.
Stress ir nespecifiska organisma atbildes reakcija uz jebkuru tam izvirzītu prasību, kas palīdz organismam pielāgoties un tikt pāri grūtībām, kuras radušās. Tātad svarīgi, kā mēs uztveram notikumus, nevis, kādi tie ir.
Ikvienā darba vietā cilvēks sastopas galvenokārt ar stresu, stresa situācijas var izraisīt dažādi iemesli. Bet reizēm iestājas arī miers, parasti pēc labi paveikta darba, miers saistībā ar darbu ir kā apmierinātība ar paveikto, apmierinātība pašam ar sevi. Tomēr darbīgam un radošam cilvēkam miera stāvoklis nav ilgs, viņš atkal sāk meklēt ko jaunu, sevi nodarbināt un atkal nonāk stresa situācijās, gan pārtīkamās, gan nepatīkamās.
Daba – industrija
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums. Tā ietver objektus no elementārdaļiņām līdz galaktiskiem objektiem. Bieži ar jēdzienu “daba” saprot visu, kas mums ir apkārt uz Zemes (“dabīgs”), izņemot to, ko ir radījis cilvēks (“mākslīgs”).
…
