Nobeigums
Apskatot tik dažādo virtuves kultūru nianses, secināju, ka tradīcijas un garšas gadsimtiem tiek papildinātas un atklātas arvien jaunas. Dažādas garšvielas ir ceļojušas no kontinenta uz kontinentu, ieviešot jaunas garšas citā pasaules kultūrā. Tomēr katrā tradicionālajā virtuvē ir kāds svarīgs princips, ar ko katra kultūra iezīmē sev atšķirīgo, piemēram, ķīniešiem ir ļoti būtiski lietot svaigu pārtiku un ātri to pagatavot, lai ēdiens nezaudētu tā dabīgo garšu un vitamīnus, kā arī dažādu garšu kombinēšana, lai nodrošinātu ēdiena īpatnējo garšu un pretstatu harmoniju.
Tā kā gatavošanas tradīcijas gadsimtu gaitā ir arī saplūdušas, tad pasaulē populāri kļuvuši tādi ēdieni, ko daudzi varētu pat nezināt, ka tas ir tradicionāls kādas valsts ēdiens, kā tas ir noticis ar tik daudziem meksikāņu un itāļu ēdieniem, kurus varētu dēvēt par vieniem no populārākajiem pasaulē. Saprotams, ka dažādiem reģioniem tradicionālie ēdieni atšķiras, tomēr daudzi ir kļuvuši populāri visā valstī un pasaulē.
Liela ietekme vienmēr bijusi arī ģeogrāfiskajam stāvoklim, kad attiecīgās valsts klimats dažādos reģionos nosaka to, kādi pārtikas produkti plašāk tiek izmantoti. Tāpat arī katrā reģionā ir savs ēdienu pagatavošanas veids. Vienā vairāk ir iecīnījuši jūras veltes, bet citā gaļas vai dārzeņu ēdienus. Piemēram, Gruzijā piejūras klimatā gatavo ļoti asus ēdienus, savukārt kalnu reģionos priekšroka tiek dota maigākiem ēdieniem.
…