Ģenētiskā daudzveidība

Bioloģiskā evolūcija ir process, kura rezultātā uzkrājas izmaiņas organismā un palielinās to daudzveidība laikā. Evolucionārās izmaiņas skar visas organismu eksistences nozares: to morfoloģiju, fizioloģiju, uzvedību un ekoloģiju. Šo izmaiņu pamatā ir ģenētiskās izmaiņas, t.i. iedzimtības vielas izmaiņas, kas mijiedarbojoties ar vidi, nosaka visas organismu pazīmes. Ģenētiskajā līmenī, evolūciju var definēt kā izmaiņu uzkrāšanu populāciju ģenētiskajā struktūrā.

Evolūciju ģenētiskajā līmenī var uzskatīt par divpakāpju procesu. No vienas puses rodas mutācijas un rekombinācijas – procesi, kas nosaka ģenētisko mainību; no citas puses tiek vērots gēnu dreifs un dabiskā izlase – procesi, ar kuru palīdzību ģenētiskā iedzimtība tiek nodota no paaudzes paaudzē.

Evolūcija ir iespējama tikai tad, ja eksistē iedzimstošā mainība. Par vienīgo jauno ģenētisko variantu radītāju kalpo mutācijas, tomēr šie varianti var no jauna rekombinēties dzimumvairošanās procesā, t.i. kad notiek neatkarīgā hromosomu sadalīšanās un krosingovera rezultātā. Ģenētiskie varianti, kas rodas mutāciju un rekombināciju procesos, tiek nodoti no paaudzes uz paaudzi nebūt ne vienlīdzīgi labi: dažu no tiem frekvences var palielināties uz citu rēķina. Izņemot mutācijas pie procesiem, kas izmaina alēļu skaitu populācijā pieder arī dabiskā izlase, gēnu plūsma (t.i. to migrācijas) starp populācijām un nejaušais gēnu dreifs.

…