Strauji mūsu ikdienā ienāk jēdziens- “jaunā pārtika”, kuras viens no variantiem ir ģenētiski modificēta pārtika, kas satur vai sastāv no ģenētiski modificētiem organismiem (GMO), vai ražota no tiem. Tātad tiek veiktas mērķtiecīgas manipulācijas ar organisma oriģinālo ģenētiskās informācijas nesēju- DNS, lai panāktu vēlamās izmaiņas.
Par ģenētiskās inženierijas eksperimentu sākuma posmu uzskatāms 70. gadu sākums, kad tika radīti pirmie ģenētiski modificētie organismi.
Lietojot ļoti specifiskus fermentus, kas spēj sašķelt un sašūt DNS, kā arī DNS plazmīdas (nelielus cirkulārus DNS gabalus šūnā, kas nav šūnas hromosomas daļas), kļuva iespējams veikt šo DNS noteiktā fragmenta pārnesi uz citu organismu.
Pirmais gēnu inženierijas objekts bija mūsu pašu zarnu trakta nūjiņa Escherichia coli (joprojām ir līderis ārstniecisko preparātu ražošanā), kurā tika ievadīta sveša DNS, izmantojot specifiskus enzīmus (restriktāzes un ligāzes) un plazmīdas, kuras bija jaunās DNS nesējas. Kopš tā laika biotehnoloģija, kas ir jebkura kontrolēta un uz zinātnes atziņām balstīta dzīvu organismu, to kopu vai to produktu izmantošana cilvēkam vajadzīgu produktu iegūšanai, t.sk. gēnu inženierija ir strauji attīstījusies. Tika izveidoti dažādi organismi - vīrusi, mikroorganismi, augi un dzīvnieki ar dažādām jaunām īpašībām.
Biotehnoloģijas sasniegumi sagatavoja bāzi gēnu inženierijas sasniegumu transformēšanai medicīnā, pārtikas ieguvē un citās mūsu dzīves jomās. Gēnu pārstādīšana vairs nav problēma. Ir radīti ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) un pārtikas produkti, kuri iegūti izmantojot ĢMO: pienskābās baktērijas, raugi, fermentu preparāti piena produktu pārstrādei, dzērienu ražošanai, jaunas olbaltumvielas saturošs piens, ģenētiski modificēti augi, piemēram graudaugi, eļļas augi. …
