Vēl nesen cilvēkiem nebija ne jausmas, kas tā tāda ģenētiski modificētā pārtika jeb „jaunā pārtika”. Visi bija pieraduši pie tomātiem, kuri ātri bojājās (vēl jo vairāk, ja tie tiek saspiesti), kartupeļiem, kurus mēdza saēst kolorado vaboles u.t.t. Bet, kas ir noticis pēdējo gadu laikā? Tie paši tomāti nu ir kļuvusi daudz izturīgāki, kartupeļus vairs neēd kolorado vaboles, āboli var mēnešiem stāvēt uz galda nebojājoties... Tas viss ir pateicoties biotehnoloģijām. Ar gēnu inženierijas palīdzību zinātnieki spēj panākt organismam kāda cita organisma īpašības. Vai tas ir labi vai slikti? Vai šī ģenētiski modificētā pārtika nav kaitīga? Jautājumu ir daudz, bet skaidru atbilžu vēl nav.
Ģenētiski modificēta pārtika ir: ģenētiski modificēti organismi, ko lieto uzturā bez iepriekšējas pārstrādes (piemēram, augļi un dārzeņi), pārtikas preces, kas pilnīgi vai daļēji ražotas no materiāliem, kas iegūti no ģenētiski modificētiem organismiem. Šīs te ģenētiskās modifikācijas pēc savas būtības ir diezgan vienkāršas. Lietojot ļoti specifiskus fermentus, kas spēj sašķelt un sašūt DNS, kā arī DNS plazmīdas (nelielus cirkulārus DNS gabalus šūnā, kas nav šūnas hromosomas daļas), ir iespējams veikt šo DNS noteiktā fragmenta pārnesi uz citu organismu. Piemēram, no organisma „a” tiek paņemts vajadzīgais gēns un ievietots organismā „”b”. Rodas organisms „c”, kas būtībā ir organisms „b” ar organisma „a” īpašībām. Galvenokārt, pārtikas produktiem šīs gēnu manipulācijas tiek veiktas, lai panāktu rezistenci pret kukaiņiem un vīrusiem, toleranci pret herbicīdiem un, lai iegūtu pārtiku ar uzlabotu uzturvērtību. …
