Ģenētiski modificētu organismu pielietošana pārtikā, to ietekme uz mūsu veselību

Līdz šim pētniekiem trūkst visaptverošu, empīrisku izmeklējumu par ĢMO standartiem, kas ietekmētu visu valstu ģenētiski modificēto organismu regulas un atšķirības. Šie normatīvie akti būtu konkrētāki, taču tiem no valstu valdībām ir nepieciešami korekti skaidrojumi. Daudzās bagātajās valstīs patērētāji un biedri no zaļo asociācijām ik dienu ir saistīti ar jaunu biotehnoloģiju izveidi vai iegūšanu savā īpašumā, lai pat tik vienkārša lieta kā pārtika nedraudētu mūsu veselībai un videi un viņi vērsušies pie valdības ar lūgumu, lai tiktu pārbaudīta jebkāda negatīva ĢMO ietekme. Citās attīstītās valstīs modificētos produktus audzē nepārtraukti, neaizdomājoties, kādu postu norada viņu pašu ražotā pārtika. Tieši šo valstu dēļ ir praktiski neiespējami ierobežot ĢMO izplatīšanos. Jaunattīstības valstis ir pa vidu abām šīm pieejām, radot ļoti neviendabīgu starptautisko regulējumu (Vigani & Olper, 2013: 43)
Kas mainītos pasaulē, ja mēs pārtrauktu uz zemes, kur mums ir plaši lauki, lai audzētu kultūraugus, uzartas zemes, lai rušinātos veselu kartupeļu vagās, ražot ĢMO ? Strauji veikalos saruktu apgrozījums, jo ļaudis taču ik dienas pieraduši pirkt tik ļoti mīļos,spīdīgos Nīderlandes ābolus, Polijas tomātus, gardo kukurūzu vai veģetāriešiem tik iecienīto tofu, kas ir tīrs sojas pupiņu produkts. Kā cilvēce spētu izdzīvot bez dārzeņu zupas, kur ir gan kukurūza, gan paprika ? Būtu jāievieš stingra kontole, kas reģistrē katru ienākošo sēklu vai kādu citu kultūru produktus, lai cilvēki, kas ir stingri pret šo ĢMO pārtiku, ir brīdināti, ka kāds no augļiem, dārzeņiem vai jebkādiem citiem produktiem ir mākslīgi modificēts.
…