Ievads………………………………………………………..…..….....................….....3
1. Bezvaras periods jeb interregnum....................................................….......................4
1.1. Dokumentārie pierādījumi..............................................................................4
1.2. Pirmā posma sākums interregnum laikā.........................................................5
2. Štālekera fāze: no jūlija līdz oktobrim.......................................................................8
Ievads
Genocīds ir darbība, kas vērsta, lai pilnībā vai daļēji iznīcinātu kādu nacionālu, etnisku, rases vai reliģiskas piederības grupu kā tādu: nogalinot šis grupas locekļus. Holokausts ir genocīda paveids, ar to apzīmē masveida ebreju iznīcināšanu, ko 2. pasaules kara laikā veica nacisti. Holokausta nolūks ir visu kādai tautai piederīgo fiziska iznīcināšana, neapžēlojot un nesaudzējot nevienu, kā arī likvidēt šīs tautas pastāvēšanu un nepieļaut tās atdzimšanas iespēju.
Ebreju iznīcināšana jeb holokausts bija lielākais kriminālnoziegums Latvijas jaunāko laiku vēsturē, ko raksturoja liela nežēlība un kritušo skaits, kuru joprojām nevar precīzi nosaukt. Tā bija nacistu programma un process ritēja saskaņā ar nacistu valsts augstākajās varas iestādēs radīto plānu. Bojā gāja: nacistu okupācijas sākumā palikušie ebreji, Lietuvas ebreji, kas bija atbēguši uz Latviju 1941.g. jūnijā, kā arī ebreji kurus atveda Vācu okupācijas laikā no reiha.
Nogalināto skaitu precīzi nav iespējams noteikt, dažādos avotos figurē atšķirīgi skaitļi. Pēc Ezergaiļa rakstītā nepilnā pusgadā bija nogalināts ap 60 000 no 94 000 Latvijas ebreju, lielākā daļa decembrī. Ebreju nogalināšana ilga no pašām okupācijas pirmajām dienām līdz pat Vācijas sakāvei 1945. gadā.
Holokausta izpētē Latvijā vēl ir daudz darāmā. Precīzu datu nav, jo ir liegta pieeja daudziem arhīvu materiāliem. Starp nozīmīgiem autoriem jāmin Andrievs Ezergailis un viņa darbs "Holokausts Vācu okupētajā Latvijā 1941-44g.", arī G. Šneidere, Rudīte Vīksne un citi.
Nevācu iedzīvotājus var iedalīt trīs grupās: slepkavas, glābēji un malā stāvētāji. Absolūts vairākums bija to, kas noraudzījās uz visu no malas, glābēju bija vismazāk, bet slepkavu visvairāk. Te pierādās, ka vieni un tie paši apstākļi var radīt glābējus un slepkavas. Par ebreju glābšanu piesprieda nāvessodu. Glābēji nāca no dažādiem sociālajiem slāņiem.
Secinājumi....................................................................................................................11
Izmantotā literatūra.......................................................................................................11
