Visai mūsdienu civilizācijai pamati tika ielikti tieši renesanses laikmetā. Jebkura veida darbībai teorētisks pamats. Pateicoties ģeogrāfiskajiem atklājumiem, pilnība izmainījās cilvēka priekšstats par pasauli. Izglītots 15.gs. florencietis vairs nedomā, ka pasaule balstās uz trim vaļiem. Renesanses cilvēks jau sāka saprast, ka pasaule ir apaļa, viņš bija tikai pārliecināts, ka tās centrā ir svēta pilsēta. Jeruzaleme, taču viņam vēl joprojām nebija skaidrs, cik liela ir zeme.
Lielie jūras braucieni šos priekšstatus padarīja pilnīgākus un konkrētākus. Jau 13.gs. Eiropā (Ķīnā dažus gadsimtus agrāk) parādījās
moderns kuģa stūres rats, ļoti tuvs tam, kādu izmanto mūsdienās. Sāka būvēt lielus kuģus, arī tādus, kuri spēja peldēt pretī vējam. Un jau 1492.gadā cilvēkam izdevās šķērsot Atlantijas okeānu.
Spānis Kristofors Kolumbs (1451 – 1501), meklējot rietumu jūras ceļu uz Indiju, viņpus Atlantijas okeāna faktiski atklāja Ameriku. Kolumba vīri izkāpa Bahamu salās, bet gada beigās nonāca līdz Kubai un Haiti. Vēl trīs Kolumba ekspedīcijas atklāja Lielās un Mazās Antiļu salas, Centrālameriku un Dienvidameriku.
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi ne tikai atklāja jaunas zemes. Tie deva priekšstatu par Zemes, vēlāk arī Visuma uzbūvi. 1543.gadā vācu renesanses centrā Nirnbergā iznāca poļu astronoma Nikolaja Kopernika(1473 – 1543) galvenais darbs “Par debess sfēru griešanos”, kurā viņš izklāstīja savu mācību par heliocentrisko pasaules sistēmu. Pāvesta cenzūra 1616.gadā to aizliedza, un aizliegums bija spēkā līdz 1828.gadam.
…
