Agrākie cilvēki uzskatīja, ka pasaule ir kā pankūka un, ja nonāktu līdz malai, varētu nokrist. Uzskatīja arī to, ka tur kur ir mala līst pāri ūdens un agri vai vēlu ja mēs iekrītam jūrā mēs tiksim nosviesti no malas un kritīsim bezdibenī
Kādu jaunāku skolēnu grāmatu šķirstot pamanīju, ka tā laika zinātnieki uzskatīja, ka pasaule ir kā bruņu rupuča mugura, kuru tur uz savas muguras trīs ziloņi. Bija arī citas hipotēzes taču, tās nebija tiks interesantas
Šos dīvainos lēmumus par zemes izskatu apgāza ģeogrāfisko atklājumu meklējumi, kas pilnā mērā pierādīja, ka pasaule tomēr nav nekantaina, ne plakana, bet gan apaļa kā lode.
Tas tāpēc, ka lodes formai ir vismazākais tilpums un arī visizturīgākā forma. Mūsu planēta ir ieņēmusi visizdevīgāko formu sev, jo kā zināms arī ūdens piliens ir tieši lodes formā un arī atoms ir tāds pats.
Zemei vidū ir kodols, kurš ir dzīvs un no austrumu filozofiem dzirdēts, ka tā esot pasaules dvēsele. Un mēs darot tai pāri, kad radam eksplozijas tās ārējā garozā.
Vikingi jauno zemju atklājēji.
Pirmie, kas sāka ceļošanu uz citām valstīm bija vikingi, kuri arī ir pirmie, kas dodas ekspedīcijā- jeb iekarojumos.
Ciešā saistībā ar vikingu karagājieniem bija jaunu zemju atklāšana, apgūšana un apdzīvošana jeb kolonizēšana.
Visiem ieceļotājiem no Skandināvijas neizdevās atrast brīvas zemes Anglijā, Īrijā vai citur Eiropā. 9. gadsimta beigās sākās kaimiņa apgūšana. Kur bija iespējams, skandināvi iekopa nelielus lauciņus un apstrādāja zemi. Pļavās ganījās lieli lopu bari. Jūra bija bagāta ar zivīm, roņiem un vaļiem. Taču drīz vien saimniekošanai piemērotā zeme Islande bija aizņemta. Vajadzēja sākt jaunu zemju meklējumus.…
