Secinājumi
1. Mana darba hipotēze ir daļēji apstiprinājusies, jo nav tikai tā, ka ikvienai reliģijai ir tai raksturīga ģeometrisko formu daudzveidība. Ģeometriskās figūras pasaulē ir vienas un tās pašas, bet gan to simboliskajai nozīmei, gan arī tam kā šīs ģeometriskās formas tiek izmantotas celtniecības procesā, lai gūtu vēlamo rezultātu, ir daudz dažādi skaidrojumi, ko ietekmē gan reliģiju daudzveidība pasaulē, gan vēsturiskais laika posms un stils (piemēram, gotika, baroks, mūsdienu arhitektūra), gan arī dažādas vides jeb valstis.
2. Apskatot svētvietas pēc ģeometriskajām formām ir iespējams censties noteikt, kādu reliģiju tās pārstāv, kādu laika posmu tās varētu attēlot, bet ne vienmēr tas sekmīgi var izdoties. Protams, pēc izskata uzreiz varēs atšķirt mošeju no baznīcas vai arī hinduistu tempļus no baznīcām.
3. Lai spētu pēc iespējas precīzāk un vieglāk noteikt to, kādu reliģiju pārstāv svētvieta, aplūkojot tās uzbūvi, ir nepieciešamas semiotikas zināšanas, kultūras vēstures zināšanas un arī reliģijas vēstures zināšanas.
4. Ir svarīgi izstrādāt precīzu svētvietas plānojumu no akustikas viedokļa, jo savādāk ticīgie nespēs sadzirdēt Dieva sludināto vārdu.
5. Ir grūti noteikt to, kādu konfesiju pārstāv, piemēram, luterāņu vai katoļu baznīca, jo tās pēc savas ģeometriskās uzbūves ir līdzīgas, taču krusta ģeometriskā forma skaidri norāda, kādu konfesiju attiecīgā svētvieta pārstāv.
6. Pasaulē lielākās reliģijas ir kristietība, islāms, hinduisms, ķīniešu tradicionālās reliģijas (piemēram, daoisms, konfuciānisms) un budisms.
7. Bieži vien ir tā, ka cilvēki nezina atbildes uz viegliem jautājumiem saistībā ar reliģiju un svētvietām, kas liek aizdomāties par to, ka kultūras zināšanas cilvēkiem ir ļoti mazas – tas, protams, ir ļoti slikti.
…
