SECINĀJUMI
1. Pierādīts, ka ģeotermālās enerģijas jeb zemes siltuma izmantošana apkures iekārtās jeb siltumsūkņos ir videi krietni vien draudzīgāka nekā tradicionālie apkures veidi (malka, gāze, nafta), pamatojoties uz to, ka nekas netiek dedzināts, līdz ar to gaiss netiek piesārņots ar ogļskābo gāzi.
2. Apstiprināts, ka cilvēki Ķeguma novadā ir slikti vai tikai daļēji informēti par zemes siltuma izmantošanu, tā veidiem, iespējām un priekšrocībām, pamatojoties uz veikto aptauju. Lai gan tā ir tikai neliela Latvijas daļa, tomēr tas nenozīmē to, ka pārējie Latvijas iedzīvotāji varētu būt krietni labāk informēti par šādām apkures sistēmām. Ļoti iespējams, ka pat lielākā mērogā tas nevarētu krasi atšķirties, vienīgais, kas izmainītos, būtu cilvēku skaits, kas izmanto ģeotermālās apkures sistēmas.
3. Uzzināts un izsecināts, ka, neskatoties uz augstajām ierīkošanas izmaksām, šis apkures veids īsā laika posmā atmaksāsies un kalpos ilgu laiku, to pierāda fakts, ka tas var kalpot pat 25 gadus..
4. Uzzināts, ka siltumsūkņa darbībai tiek patērēta elektroenerģija un no tā izsecināts, ka strāvas traucējumu gadījumā, drošības labad vajag ierīkot vai paturēt krāsniņu, lai aukstajos ziemas mēnešos nenosaltu.
5. Informācija par ģeotermālo enerģiju, ģeotermālajām apkures sistēmām un siltumsūkņiem ir plaši atrodama internetā (gan latviešu, gan angļu valodā), tāpēc nav nepieciešamība izmantot periodiskos izdevumus, savukārt grāmatās varētu būt novecojusi informācija, vai arī ļoti reti sastopama.
6. Darba autore tomēr nav apmierināta ar veikto darbu, jo neintervēja nevienu no Ķeguma novada iedzīvotājiem, kuri izmanto zemes siltumu, lai apsildītu māju. Tā rezultātā var rasties jautājumi par pierādījumiem, kam vajadzētu apliecināt, ka Ķeguma novadā, tomēr ir salīdzinoši neliels skaits iedzīvotāju, kuri izmanto ģeotermālās apkures sistēmas, jo šī informācija tika izmantota veicot aptauju. No tā var izsecināt to, ka nav uzskatāmu materiālu lai par to varētu pārliecināt šī darba lasītājus.
…
