Geštaltpsiholoģija ir psiholoģijas virziens, kurš pēta apziņas struktūras, tēlus. Geštalpsiholoģija (no Vācu Gestalt- tēls, struktūra) kā jauna zinātniska skola psiholoģijas priekšmeta un satura izpratnē radās Vācijā 20.-g.s. sākumā. Tolaik ļoti daudzi psihologi pētnieki “sadalīja” psihi atsevišķos mikroelementos un pēc tam atsevišķi pētīja katru no tiem. Galvenā geštaltpsiholoģijas ideja ir tā, ka psihiskā dzīve sastāv nevis no atsevišķām izjūtām, kas mehāniski savienojas pēc asociācijas principiem, bet parādās kā nesadalīts veselums- tēls. Tēlam ir unikālā struktūra, kas pirmām kārtām parādās attiecībās starp dominanto objektu, kurš saucās figūra, un visiem citiem objektiem, kas veido fonu.
Bet par geštaltpsiholoģijas dzimšanas gadu var uzskatīt 1912.gadu, kad nāca klajā marksa vertheimera (1880- 1943) darbs par kustības redzes uztveri.…