Geštaltpsiholoģija

Psiholoģija ir zinātne, kurai ir neskaitāmas nozares un virzieni. Kā viens no šiem virzieniem ir geštaltpsiholoģija. Kaut arī šis virziens pastāvēja īsu laiku, tas tomēr ir licis spēcīgus pamatus turpmākai psiholoģijas pētīšanai un izzināšanai.
Geštaltpsihologi apziņu izprata kā veselu struktūru kopumu. Tā radās kā protests pret Vilhelma Vunta psiholoģiju.
Geštalta skola bija pirmā kustība Vācijā, kura, balstoties uz eksperimentāliem pētījumiem pierādīja, ka pastāv uztveres fenomens, kuru noliedza Vunts. Geštaltpsihologu ideja bija, ka psihe – kā nesadalīts veselums – tēls. Vislielāko ieguldījumu Geštaltpsihologi deva uztveres, domāšanas un motivācijas pētīšanā, kā arī ieviesa dažādus jēdzienus, kurus mēs vēl izmantojam vēl joprojām, piemēram, insaits, pretenziju līmenis un vadības stils. Geštalpsiholoģijas pamatlicēji
Makss Vertheimers dzimis 1880. gadā Prāgā, studējis pie Kilpes un 1904. gadā ieguvis doktora grādu Vircburgā. 1910. gadā Frankfurtē viņš uzsāka eksperimentus ar kustību ilūzijām. Izmantojot tādas ierīces kā stroboskops un tahitoskops, viņš demonstrēja virkni vienkāršu objektu un pierakstīja subjektu vizuālos iespaidus. Viens no viņa eksperimentiem bija šāds: viņš demonstrēja vertikālu līniju pozīcijā a un tad nomainīja līnijas pozīciju pa labi vai pa kresi no a uz pozīciju b. Viņš turpināja šīs līnijas demonstrēt, mainot to pozīcijas ļoti ātri – abababab. Kādu laiku vērotājs redzēja līnija pārvietošanos no pozīcijas a uz pozīciju b, bet kad pagāja ilgāks laiks, vērotājs redzēja tikai kustību un vairs neizšķīra atsevišķus objektus.…