Visi cilvēki ir saistīti ar ģimeni – nākt šajā pasaulē, izaugt, attīstīties, realizēties, atdot vai dalīties savā pieredzē un aiziet no šīs pasaules – bez ģimenes tas viss un vēl nenosauktais nemaz nav iespējams.
Ģimenes būtības vai tās īpašību raksturojumam tiek izmantoti dažādi tēli, salīdzinājumi, metaforas, un katram no tiem ir daļa patiesības. Ģimene ir patvērums, laimes saliņa, arī ūdens piliens, kurā atspoguļojas visi ezera vai okeāna (sabiedrības) īpatnības konkrētajā vēsturiskajā periodā. Tā ir arī pekle, elle vai odžu midzenis. Japanā populārs ir ģimenes salīdzinājums ar tiltu, kas vieno indivīdu un sabiedrību. Zinātnes pārstāvji patlaban priekšplānā izvirza tādus priekšstatus par ģimeni, ka ļauj to formulēt striktākos, operacionāli precīzākos jādzienos. Un tad svarīga ir izpratne par jēdzieniem. „Ģimene ir vēsturiski mainīgs sociāls institūts, savstarpējo attiecību vai sadarbības subjekts, sistēma, sociālā grupa, sabiedrības šūniņa.”
Pēc autora domām, pašlaik Latvijā sabiedrībā ģimene, īpaši no valdošo aprindu puses, vispār netiek uzskatīta par vērtību. Daudziem vadošiem darbiniekiem, ierēdņiem nav dziļas izpratnes par ģimenes nozīmi demokrātiskas sabiedrības izveidē. Nepietiek arī speciālistu, kas varētu kvalificēti strādāt ar ģimeni, Daudziem jēdziens „ģimene” vēl joprojām asociējas ar 19. gadsimta pilsoniskās mazģimenes priekšstatiem: uzticīgi gādīgs tēvs, kas ģimeni reprezentā „uz āru”, mīloša māte, kas ģimeni satur emocionāli, un labi audzināti un paēdināti, paklausīgi bērni. …