Ģimene ir vēsturiski mainīga mazā sociālā grupa, kas dibināta uz laulības vai radniecības sakaru pamata un kuras locekļi saistīti ar sadzīves kopību, ar savstarpēju izpalīdzību un atbildību.
Visi cilvēki ir saistīti ar ģimeni – nākt šajā pasaulē, izaugt, attīstīties, realizēties, atdot vai dalīties savā pieredzē un aiziet no šīs pasaules – bez ģimenes tas viss un vēl nenosauktais nemaz nav iespējams.
Daudziem jēdziens ”ģimene” vēl joprojām un pārāk bieži asociējas ar 19. gadsimta pilsoniskās mazģimenes priekšstatiem: uzticīgi gādīgs tēvs, kas ģimeni uztur, mīloša māte, kas ģimeni satur emocionāli, un labi audzināti un paēdināti paklausīgi bērni. Reālā dzīve ļoti atšķiras no šiem priekšstatiem, un ģimenes portrets atbilst pilnīgi citiem sociopsiholoģiskiem nosacījumiem – mainījušies priekšstati par vīriešu un sieviešu dzimumlomu, izglītības un darba iespējām sievietēm, vienkāršojusies mājas uzturēšana... Īpaši diskutējama un pārvarama ir tā sauktā kodolģimenes normalitāte, kas izpaužas apzīmējumos ”nepilna” ģimene vai ģimene ar patēvu/pamāti. Nukleārā jeb kodolģimene – vīrs, sieva, bērni – ir drīzāk vēlama morāles norma, bet ne realitāte. Lietišķā pasaulē aizvien vairāk dod priekšroku viena, atsevišķā cilvēka dzīves modelim, jo tad gan vīrietis, gan sieviete var netraucēti rūpēties par savu izglītību, profesionalitāti, personības izaugsmi, realizējot savas universālās tiesības uz laimi un cilvēciskā potenciāla attīstību un iemiesošanu pašam ērtās formās un stilā. Jāņem vērā dzīves objektīvi izvirzītas problēmas, piemēram, konkurences apstākļos sievietei veiksmīgi sabalansēt karjeras veidošanu un ģimenes pienākumus. Darba devēji sievieti nelutina ar pozitīvu attieksmi, ja viņa ir magadīgu vai vairāku bērnu māte. Jaunie cilvēki mūsdienu Latvijā aizvien vairāk dod priekšroku partnerim/partnerei dzīvē vispār, bet ne ģimeniskā kopdzīvē. Mūsdienu cilvēks ir iemācījies pārvaldīt un vadīt tuvības izpausmes.
…
