Ģimene

Ir ģimenes, kurās ir tikai sieviete un vīrietis. Viņi var būt gan laulāti, gan nelaulāti. Viņiem nav bērni, iemesli kāpēc nav var būt dažādi, viņi nevēlas bērnus vai kādu iemeslu dēļ nevar būt bērni. Bet viņi ir laimīgi savā mazajā ģimenītē, divvientulībā. Un arī šādas ģimenes mūsdienās ir salīdzinoši daudz.
Ir ģimenes, kurās bērni ir pieņemti. Šie bērni var būt gan no bērnu namiem, gan pieņemti radu bērni, ja vecāki ir gājuši bojā vai nav vairs spējīgi parūpēties par saviem bērniem. Šādas ģimenes arī ir sastopamas. Ģimenēs kur bērni tiek pieņemti no bērnu namiem ir lielākas problēmas bērnu audzināšanā, kā ģimenēs kur ir tikai viens no vecākiem. Vieglāk ir ja bērns tiek pieņemts, ja viņš ir zīdainis, jo tad viņā var ieguldīt savas (ģimenes) tradīcijas. Bet ja bērnu paņem lielāku, tad pusaudžu gados var rasties lielākas grūtības, problēmas nekā ja bērns ir bijis zīdainis. Šīs problēmas var būt visdažādākās un nav izslēgts, ka šīs problēmas neradīsies arī ģimenēs kur ir īstie vecāki. Šīs problēmas ir piemēram, bērns uzskata, ja vecāki nav asins radniecīgi, tad var tos ignorēt, neklausīt, kaut ko pārmest un tamlīdzīgi. Protams, daudzi no šiem bērniem ir pateicīgi „neīstajiem” vecākiem un uzskata viņus par saviem „īstajiem” vecākiem. Un sniedz viņiem tik pat daudz mīlestības kā to ir darījuši vecāki.
Ģimenes, kurās bērnus ir pieņēmuši radi arī mēdz būt problēmas un nesaskaņas. Šajās ģimenēs arī var rasties kaut kāds tukšums vai neizpratne, kā tālāk audzināt šos bērnus. Jo vecāki jau ir kaut ko šajos bērnos ielikuši no sevis.…