Mūsdienās ļoti bieži mēs dzirdam par vardarbību ģimenēs. Izplatītākas vardarbības formas ģimenē ir: vardarbība pret bērniem un veco ļaužu izmantošana. Lai gan mūsdienās nav gluži tā, ka vecākiem liek iet dzīvot pirtī, izdzenot no mājām, kā tas bija Indrānos, bet ir dziezgan aktuāli vecākus cilvēkus ievietot veco ļaužu pansionātos. Tur vecie ļaudis tiek aprūpēti, bet tomēr tā nav viņu ģimene, kas viņus aprūpē. Tie ir sociālie darbinieki. Tāpat kā tajos laikos, kad Blaumanis sarakstīja savu lugu „Indrāni” , arī šobrīd ir novērojama nolaidība no ģimenes puses pret veciem cilvēkiem. Bieži vien arī mūsdienās cilvēki savus vecos vecākus ievieto pansionātos, lai pārdotu viņu īpašumu un iegūtu labumu sev. To varētu pat dēvēt par ļaunprātīgu vecāku cilvēku izmantošanu, jo tiek izkrāpta nauda un arī nodarīts emocionāls pāridarījums, jo tuvi cilvēki nevēlas viņus aprūpēt un uztic svešiem sociālajiem darbiniekiem.
Kā liecina statistika 2000.gadā Latvijā veco ļaužu un invalīdu skaits pansionātos bija 8777 iedzīvotāju un gadu laikā tas ir pieaudzis. Savukārt mājās aprūpēto pensijas vecumu sasniegušo ļaužu skaits bija 5019 iedzīvotāju.
Manuprāt, tas nav pareizi, ka vecus cilvēkus pamet aprūpes namos, bet es arī nedomāju, ka sabiedrības spēkos ir to mainīt vai kaut ko darīt lietas labā, lai tā nenotiktu. Vismaz es varu lepoties, ka manā ģimenē tā nekad nav noticis, un ceru arī ka tā nenotiks, bet viss jau tagad ir jaunās paaudzes rokās- tātad manās.
…