Secinājumi.
Pamatojoties uz aptauju rezultātiem varam secināt, ka mūsu izvirzītā hipotēze - Vienaudžu savstarpējās attiecības tiek balstītas uz ģimenes materiālo stāvokli, jo tas ir viens no galvenajiem atstumtības faktoriem – ir daļēji apstiprinājusies. Daļēji apstiprinājusies tā ir tādēļ, ka uz pirmo anketas jautājumu, kas bija ‘’ Vai tavs ģimenes materiālais stāvoklis maina attieksmi pret tevi vienaudžu vidū?’’ lielākā daļa no respondentiem atbildēja ar noraidošu atbildi, proti, nē, kas varētu liecināt, ka hipotēze nepierādās. Taču, ja skatās tālāk, uz priekšpēdējo jautājumu, kas ir ‘’ Cik aktuālā, tavuprāt, šī problēma ir mūsdienās?’’ lielākā daļa respondentu saka, ka problēma ir ļoti aktuāla, kas savukārt, apstiprina hipotēzi. Arī skatoties uz citiem jautājumiem mēs redzam, ka respondenti atzīst, ka šāda atstumšana un draugu ‘’šķirošana’’ mūsdienās pastāv. Līdz ar to varam teikt, ka hipotēze apstiprinās daļēji.
Pētot skolotāju anketas/intervijas, kuras diemžēl bija tikai 8, varam secināt, ka šāda atstumšana skolās ir novērojama. Skolotāji atzīst, ka visvairāk tas ir novērojam tieši pamatskolas vecuma klasēs, vidusskolā jau šī problēma sāk mazināties, taču atsevišķos gadījumos vēl aizvien pastāv. Uz jautājumu, vai šī problēma kaut kādā veidā ietekmē mācību procesu, skolotāji atbildēja dažādi, bet arī no šīm visām atbildēm varēja atrast kopsaucēju. Mācību procesu šī problēma ietekmē tā, ka trūcīgākie skolēni, kuri tiek atstumti, bieži vien baidās iziet klases priekšā runāt vai darīt ko citu. Bieži vien šie bērni noklusē savu viedokli, kas negatīvi ietekmē mācības, jo viņiem ir bail paaicināt pie sevis skolotāju, lai tas kaut ko paskaidrotu. Arī skolotāji atzina, ka ar šo problēmu cīnīties varētu vienīgi tad, ja ieviestu vienādas formas skolā un tad, ja vecāki jau laikus mācītu bērniem, ka galvenais nav nauda un izskats.
…