Ievads
Tēmu „ Ģimenes un sociālās pārmaiņas modernajā sabiedrībā „ izvēlējos , jo ģimene ir katra pilnvērtīga cilvēka dzīves sastāvdaļa. Dotā tēma piesaistīja manu uzmanību galvenokārt ar savu pastāvīgo aktualitāti. Lai kā mainītos vēsturiskā, ekonomiskā, politiskā situācija, cilvēku uzskati un citi apstākļi, ģimene būs galvenais sabiedrības veidotājs un spogulis, jo starp ģimeni, tajā noritošajiem procesiem un sabiedrību, un attiecīgi tajā ritošiem procesiem, būs nesaraujama tieši proporcionālā saikne.
Sabiedrības kā īpašas realitātes tapšanas īstenojas, veidojot savu iekšējo pasauli laika un telpas nosacītībā. Tas ir process, kurā gan palielinās jaunās realitātes pašpietiekamība, gan kļūst sarežģītāka mijiedarbība ar citām esamības sistēmām. Sabiedrībai, kuru raksturo specifiskas aktivitātes un organizācijas formas, piemīt arī tāda atributīva iezīme kā ideāla noteiktība, garīgā darbība. Šī noteiktība ir vērsta uz visu pasauli – dažādām esamības sfērām, ar kurām cilvēks veido attiecības. Turklāt šī izvēle referāta izstrādāšanai deva iespēju izpētīt un iepazīt socioloģijas institūtu ar senu izcelsmi un ilgi paliekošām tradīcijām. Šķiet saistoši tas , ka ģimenes institūts ir izveidojies uz laulību un paražu tiesību bāzes un Latvijā apvienojies ar kristiešu un pagānu tradīcijām. Strādājot pie šī darba sapratu, ka aprakstot ģimenes institūta veidošanos ir tieši , vai netieši jāpieskaras kultūras institūtam, tiesību institūtam, jo nevar nodalīt laika un telpas pasauli no iekšējās pasaules.
Šajā darbā tiks analizēts saderināšanās , laulības noslēgšanas un ģimenes institūts, jo uzskatu , ka runājot tikai par ģimeni nedrīkst aizmirst ģimenes tapšanas procesu, tas būtu mājas būvēšana apraksts aizmirstot par mājas pamatiem.
Dažādu sociālo institūtu loma indivīda dzīvē ir atšķirīga – tā ir vēsturiski mainīga un nevienāda savā ietekmes spēkā arī konkrētā laika posmā. Arī pašu sociālo institūtu ietvaros, ievērojot sabiedrības konteksta dinamiku, funkcionēšanas vērtību un normu dimensijā notiek izmaiņas.
Darba izstrādē izmantoju vēsturisko metodi, apskatot laulības un ģimenes sociālā institūta ģenēzi Latvijas teritorijā, kā arī salīdzinošo metodi, salīdzinot institūtu attīstību dažādos laika posmos, kā arī salīdzinot laulību institūtu Senajā Romā, Latvijas teritorijā, kā arī Cariskajā Krievijā .
Saderināšanās institūts
Runājot par ģimeni nedrīkst pārlekt pāri virknei procedūru vai institūtu, kas ir ģimenes veidošanas neatņemamas sastāvdaļas. Un savā darbā vēlos arī izklāstīt , kas ir saderināšanās. Un visi pasaulē zina, ka ģimene veidojas no laulības .
Saderināšanās ir pazīstama jau senatnē un man liekas , ka pašreiz tā tiek atdzīvināta un izkopta. Laulības procedūra baltiešiem tomēr bija atšķirīga jo, nebūdami kristieši, mūsu senči arī nebija pakļāvušies katoļu baznīcas rituāliem. Īpaši tas attiecas uz laulības slēgšanu. Precības lielākoties notika diezgan vardarbīgā kārtā – ar sieviešu zādzības un laupīšanas palīdzību. Līdz mūsdienām latviešu kāzu svinībās saglabājusies tradīcija inscenēt līgavas zagšanu un tālāku „ līgavas izpirkšanu ” par degvīna pudeli . Ir visai interesanta liecība par to, kas visā nopietnībā ir norisinājies barbariskajā laikmetā. Tikai pamazām līgavas zagšanu sāka izspiest civilizētākā līgumiskā laulības forma, kas pēc savas būtības atgādināja civiltiesisku darījumu, kur preces statusu ieguva nākamā sieva.
Vārdi „precinieks”, „līgavainis”, „saderināšanās” visai daiļrunīgi liecina par šo laikmetu.
…
