Būvjavas – tas ir saistvielas, ūdens un sīka pildītāja maisījums. Cietēšanas procesa rezultātā iegūst akmeņveidīgu struktūru. Tie ir paredzēti šuvju aizpildei, gabalu materiāla savā starpā sasaistīšanai (mūrēšanas javas); dekoratīvas un aizsardzības apmetuma izgatavošanai (apmetuma javas); tiek izmantots šuvju aizpildei ģipškartona plātņu savienojumiem, lai izlīdzinātu sienu un griestu virsmu (špaktelēšanas javas); no ģipša javas izgatavo bezšuvju grīdu pamatus (bezšuvju grīdas).
Ģipša būvjavām ir pietiekama izturība tikai gaisīgi-sausos nosacījumos. Šīs javu saistvielas lieto virszemes būvēm. Atkarībā no pielietojamā pildītāja izšķir smagas javas (parastais smiltis) ar tilpumsvaru 1500-2200 kg/m3 un vieglas javas (izdedžu smiltis, pumeka smiltis, perlīta smiltis) ar tilpumsvaru līdz 1500 kg/m3.
Būvjavās ieved atšķirīgus piedevas - dispersus piedevas (māli), aktīvus minerālus piedevas (pelnu, diatomītu, trepeļu) vai virspusēji-aktīvus piedevas, saistīšanas palēninātājus.
Ģipša būvjavām ir spiedes stiprība līdz 5 MPa. Tikko izgatavotam javas maisījumam jābūt iestrādājamība, jāaizpildīt visi nelīdzenumi un šuves. Būvjavās kvalitātes definēšanai uzstāda tā kustīgumu, ūdensnoturīgumu, tilpumsvaru, spiedes stiprību un salizturību.
mūrēšanas java
Ģipša mūrēšanas javas ir paredzēti ģipša izstrādājumu (bloku, akmeņu, plātņu) savienojumam, iekšēju apšuvumu piestiprinājumam pie pamatiem sausās telpās. Pielieto to tāpat slīpu velvju, pārsedžu un arku mūrēšanai. Mūrēšanas javas var tikt pielietots nesošo sienu mūrēšanai gan vasarā, gan ziemā. Neatļaujas to pielietojums cokolos un citās vietās, kas pakļautas spēcīgai mitrināšanai. …
