Rīts. Tabakas dūmu miglā pie galda sēž vīrs un zīmē. Elektriskās spuldzes gaismai jaucoties ar rīta krēslu, pret darbnīcas logu iezīmējas dīvains cilvēka siluets- varens seglveida galvaskauss, augsta, velvēta piere, pastrups, mazliet uzrauts deguns, sulīga, uz priekšu izvirzīta apakšlūpa, zobos pīpe. Nobružātais, krāsām notrieptais svīteris
slēpj muskuļotu, spēcīgu augumu. Uz galda mētājas vairāki šķīvji- paletes ar sakaltušām akvareļkrāsām un izspiestām guašas tūbu desiņām. Krāsām pa vidu jaucas izsmēķētu cigarešu gali, pelni, nolietotas žiletes, atplēstas aploksnes, pusizdzertas kafijas tase , vairākas melnās tušas pudelītes un stikla burciņas ar duļķainiem ūdeņiem, kur atmirkst dažāda lieluma otas.
Pulksten septiņos noskan griezīgais modinātājs. No blakus telpas izskrien meitene ‘‘Sušetiņ, kurus man nest pie Kuzņecova?’’ noprasa bārdas rugājiem apaugušais vīrs. Bērns veikli ložņā pa iezīmētajiem papīriem un pasniedz viņam lapu žūksnīti. Vīrs izklāj atlasītos zīmējumus uz veclaicīgā dīvāna, uzmet uz tiem niecīgu skatienu, dažus atliek sāņus. Tad viņš ātri saģērbjas, sarullē šīs pāris lapiņas un izmetas pa durvīm.
Mākslinieks Romans Suta aizsteidzas savās dienas gaitās- kārtot daudzos darba pienākumus un nenomaksātos rēķinus.
…