Ievads
Pasaules saimniecības evolūcija 20 gadsimta otrajā pusē sasaistās ar ienakošas ekonomikas attīstību vispirms, rūpnieciski attīstītu valstu. Pie tam ar tās attīstības pamattendenci kļuva saimnieciskas dzīves internacionalizācija. Gigantisku kapitāla straumju kustība pa visu pasauli, preču, ļaudis un intensīvu apmaiņu ar informāciju noteic seju un aizgājēja gadsimta dinamiku. Visu šo procesu kopīgam apzīmējumam tiek pielietots termins “globalizēšana”.
Pavisam vēl nesen pasaule varēja būt dalīts uz Eiropu, Savienotās Valstis, Japānu un attīstošās valstīm. Īstā laikā tiek veikta daudz detālāka dalīšana. Holandes kompānijas iepirkās Latīņamerikas un Tālu Austrumu valstīs. Aktīvi attīstās Austrumu Eiropa. Ķīnai un Indijai līdzīgas valstis attīstās ar tempiem, kuri ir neredzēti agrāk.
Izmaiņas globālās tirdznieciskās attiecībās piešķir pat pieprasījuma un piedāvājuma tirgiem globālu raksturu.
Mūsdienu globalizācijas apstākļos, kur vēl aizvien notiek dažādu tehnoloģiju, uzņēmējdarbības stratēģiju un pieeju attīstība, kas attiecīgi sekmē arī globālā tirgus un konkurences attīstību, komersantiem ir svarīgi zināt viņu potenciālās iespējas starptautiskajos tirgos, kā arī stratēģijas, kā šajos tirgos darboties. Noturīgai attīstībai uzņēmumam ir nepieciešama attīstības stratēģijas un secīga realizācijas izstrādāšana.
Izvēloties kādu noteiktu globālo stratēģiju komersantiem arī svarīgi zināt, kura tieši no stratēģijām ir vislabāk piemērota viņu komercdarbībai, kā arī kādi ir šo stratēģiju pozitīvie un negatīvie aspekti.
Kursa darba mērķis ir raksturot:
• komercdarbības vēsturi un attīstību;
• komercdarbības globālo stratēģiju pozitīvos un negatīvos aspektus;
• mūsdienīgo globālo konkurencēs ietekmi uz komercdarbību;
Lai sasniegtu darba mērķi tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
• veikt teorētisko ieskatu par konkurenci un komercdarbību;
• veikt ieskatu globālās konkurences attīstībā pāgātnē, mūsdienās un nākotnē;
• izpētīt komercdarbības globālās stratēģijās;
• izpētīt M. Portera koordinēšanas un konfigurācijas dimensijās.
Darba pirmajā nodaļā tiek aplūkoti konkurences un komercdarbības jēdzieni, kā arī citi jēdzieni, tādi, piemēram kā salīdzinoša priekšrocība un mēroga ekonomija, kas ir saistīti ar minētajiem, lai palīdzētu labāk izprast tālāko darba gaitu.
Balstoties uz dažādu 19. - 21. gadsimta autoru pētijumiem un analīzem, darba otrajā nodaļā tiek aplūkots:
• globālās konkurences jēdziens;
• tas attīstības galvenie virzītājspēki;
• globālās konkurences attīstība;
• tās stāvoklis mūsdienās un iespējamā nākotnes attīstības tendences;
• ka arī Pasaules Tirdzniecības Organizācijas dibināšanas mērķi.
Pēdējā nodaļā, balstoties uz M. Portera koordinēšanas un konfigurācijas dimensijām, tiek aplūkoti:
• daudziekšzemju un globālu industriju raksturojums;
• komercdarbības globālās stratēģijas izvēles paņēmiens;
• kā arī tiek izskatīti šo stratēģiju pozitīvie un negatīvie aspekti vispārīgajos gadījumos.
Darbs ir balstīts uz pasaules slāvenāko ekonomistu darbiem, tadiem kā M. Porters, G. Stiglers un H. Tomsons, uz viņu teorijam, pētijumiem un analīzem. Darbā arī tika izmantoti dažādu autoru publikācijas, kā arī periodiskas izdevumi, enciklopēdijas resursi un ekonomiskās vārdnīcas. Analīzei izmantota literatūra un informācijas avoti, ko veido vispārēji ekonomikas pētijumi.
Pētījuma veikšanai tika izmantotas aprakstošās un statistiskās analīzes metodes.
…
