Tagad, kad arvien biežākas kļūst dabas katastrofas, kas prasa aizvien lielākus cilvēku upurus un materiālos zaudējumus, cilvēcei jāizšķiras par turpmāko attīstības ceļu. Jālemj, vai turpināt straujo materiālo vērtību ražošanas attīstību, kuras rezultātā jo vairāk degradējas dabas vide un rodas cilvēkam neizprotami un negaidīti klimatiskie fenomeni — el Nino , la Nina u.c., kas rada milzīgus zaudējumus.
Arvien biežāk pasaules attīstītāko valstu vadītājiem rodas nepieciešamība kopēji apspriest jautājumus par siltumnīcas efekta novēršanu, par gaisa un ūdeņu piesārņošanas samazināšanu u.tml. Šos jautājumus nav viegli risināt, jo tie būtiski skar valstu ekonomiskās intereses.
Pašlaik, uz gadsimtu nomaiņas sliekšņa, dabasvides aizsardzības jautājumi, kas XX gadsimta sākumā tikpat kā neradās, kļuvuši par globālu problēmu, no kuras atrisinājuma atkarīgs cilvēces liktenis. Attīstītākajās valstīs patērētāju sabiedrība jau sasniegusi savu apogeju uz dabas bagātību nesaudzīgas izmantošanas un dabasvides degradācijas rēķina. Turpmāk cilvēcei jāizšķiras, pa kādu ceļu iet XXI gadsimtā, lai nodrošinātu sabiedrības ilgtspējīgu attīstību, kas arvien vairāk kļūst atkarīga no vides kvalitātes.
Cilvēce ir nonākusi krustcelēs, jo bez kavēšanās jāizlemj jautājumi, kas saistīti ar sabiedrības turpmāko eksistenci. Tie ir jautājumi par miera nodrošināšanu un bruņoto konfliktu novēršanu starp valstīm un tautām, par demogrāfisko un ekonomisko attīstību mūsdienu pasaulē, par cilvēces kultūras bagātību saglabāšanu u.c. Tomēr arvien vairāk par cilvēces aktuālāko un centrālo problēmu kļūst dabasvides saglabāšana un aizsardzība. Tikai atrisinot šo problēmu, iespējama cilvēces turpmākā attīstība un citu problēmu pozitīvs risinājums. To mums atgādina pieaugošais dabas katastrofu un tajās cietušo skaits, milzīgie materiālie zaudējumi šo katastrofu sakarā. Cilvēcei radusies vitāla nepieciešamība — ko darīt, lai turpmāk novērstu šos draudus sabiedrības eksistencei.
Sabiedrības eksistence, cilvēku veselība un dzīvība ir kļuvusi atkarīga no sabiedrības mājokļa — dabasvides stāvokļa un kvalitātes.
Vēl nav pilnībā izpētīti cēloņi, kas izraisa dabas katastrofas— zemestrīces, vulkānu izvirdumus, sausumu un plūdus. Acīmredzot daudzi no šiem cēloņiem rodas neatkarīgi no cilvēku gribas. Bet ir jau konstatēti dabas katastrofu cēloņi, kas atkarīgi no cilvēku saimnieciskās darbības un arvien biežāk izsauc dabasvides degradāciju. Viens no šādiem cēloņiem neapšaubāmi ir siltumnīcas efekts, kura rezultātā arvien vairāk sasilst zemes atmosfēra, kūst ledāji un ceļas ūdens līmenis pasaules jūrās un okeānos, vairojas mežu ugunsgrēki un tuksneši, aiziet bojā augi un dzīvnieki.
Siltumnīcas efekts ir saistīts ar straujo rūpniecības un transporta attīstību, urbanizāciju, mežu izciršanu un tuksnešu paplašināšanos. Šajos procesos piedalās cilvēks, un no viņa ir atkarīga šo procesu kaitīgo seku novēršana. Kā parāda prakse, cilvēks savu negatīvo lomu dabas postīšanā un degradēšanā vairumā gadījumu neapzinās vai negrib apzināties. Apziņa rodas tikai tad, kad viņam pašam tā rezultātā rodas negatīvas sekas, un materiāli zaudējumi — slimība, tuvinieku nāve, kaitējums īpašumam u.tml. Šādos apstākļos izšķiroša loma dabasvides degradācijas novēršanā ir valsts politikai un likumdošanai, ar kuru palīdzību laikus jāapzinās un jāprognozē obligātie pasākumi vides degradācijas novēršanai, lai to veiktu, valstīm ir jāpieņem konkrēti likumi un jānodrošina to izpilde.…
