Globālās komunikācijas mūsdienu pasaulē. Informatīva līdzdalība un komunikatīva atstumtība

Bet daudzi no medijiem paši atgādina: „atsūti savu video, atsūti savu foto”. Kas zūd ziņu medijos? Ātrums. Ieejot twitterī vai facebook’ā var daudz ātrāk iepazīties ar notikumu, apskatīties vizuālo vēstījumu, nokomentēt to un nodot tālāk. Un cik patīkami, kad „lielie žurnālisti” vai kāds medijs, kura infromācijas kanālā tas tiek ievietots (bieži vien tiek sūtīts kādam konkrētam), nodod ziņojumu, apstāstot un pastāstot par to, izanalizējot. Šī ir būtiska izmaiņa starp piedāvāto teoriju, kura tikai balstās uz ātrumu un iespējamiem komentāriem. Tomēr mūsdienu līdzdalība sevī ietver arī „lielo ziņu” atspoguļošanu „lielajos medijos”. Protams, tas ir nosacīti. Katrs var kļūt par blogotāju „diena.lv” vai „ir.lv”, aizsūtīt video uz „Degpunkts” vai arī kādiem portāliem, tajā pašā skaitā „radio101”. Tas noteikti neietekmēs „Panorāmas” dienas kārtību. Un tajā arī nav mērķis. Jaunāki cilvēki izvēlās sadrumstalotos notikumus no „ieteikt draugiem”, nekā tv analīzes.
Vai šādai cilvēku tieksmei ir mīnusi? Tikai savstarpējās komunikācijas trūkumu. Savā ziņā atstumtība izpaužas ar to, ka interneta vidē, izņemot konkrētos, jau pirmīt, atpazīstamos vārdus, pārējie ir vienlīdzīgi. Internetā katrs no mums ir viens no.. Vai aiz tā stāv prezidents, mūziķis vai arī parasts strādnieks. Teksts pret tekstu, bilde pret bildi, ziņa pret ziņu. Nav identitātes. Tikai burti ekrānā. Šī iemesla dēļ tik strauji „pazūd” tā saucāmie „nickname”. Arī interneta vietnēs vairākums sāk reģistrēties ar savu īsto vārdu, piedodot savam teiktajam lielāku nozīmi, sevišķi, ja vārds ir pietiekami atpazīstams. Informatīvo telpu sāk veidot tās lietotāji paši. Apmainoties un papildinot. Tomēr kā tas ietekmēs profesionālo žurnālistiku – pagaidām atbildes nav.
…