1.Ievads
Par sava kursa darba tēmu izvēlējos globalizāciju, vēlējos uzzināt kaut ko vairāk par fenomenu kontekstā ar to vai globalizācija ir mīts vai realitāte, ko pēdējo piecpadsmit gadu laikā min arvien biežāk un biežāk,tātad runas par globalizācijas eksistenci ir palielinājušās un tās problemātika arī, nemaz jau nerunājot par to, ka globalizācija apvij ikkatru pasaules notikumu. Bet tādā gadījumā ir jāsāk domāt vai arī agrāk nepastāvēja globalizācija,droši, ka bija tādi notikumi, kas skāra vismaz lielu daļu pasaules. Bet, protams, ir nepārprotami skaidrs, kāpēc globalizācija arvien vairāk tika publiski piesaukta pēdējā laikā, galvenais iemesls ir Aukstā kara beigas un, protams, bipolārās pasaules sabrukums. Pēc bipolārās sistēmas sabrukuma radās daudz jautājumu, par to kādas būs jaunās starptautiskās attiecības, šie jautājumi vēl joprojām nav tā īsti atbildēti, jo sitēma veidojas ļoti pakāpeniski, bet neapšaubāmi strauji. Tomēr visredzamākā atbilde ir tāda, ka sabrūkot vienai bipolārai sistēmai, kas pasauli sadalīja Rietumos un Austrumos, radās jauna pasaule, kurā pastāv bagātie un nabagie (pielīdzionot iespiekšējai sistēmai, kur tika pieminētas debespuses, arī jaunajā, globālajā sistēmā bieži saka, ka ir bagātie ziemeļi un nabadzīgie dienvidi). Un tas jau patiesībā bija loģiski, ka izveidojās šāda situācija, protams, pastāvēja neliela iespēja, ka izveidosies daudzpolāra sistēma, bet šī iespēja bija niecīga. Tāda, lūk, ir jaunā pasaules kārtība, kura mums ir jāpieņem, jo globalizācija nav apturams process, vismaz šādā situācijā, kāda valda pašlaik pasaulē, kur valstis cenšas iegūt sev arvien vairāk varas, piemirstot to, ka globalizācijas kontekstā valstu vara beidzas līdz ar tās robežām, līdz ar to globalizācijas rokās ir nonākusi arī vara un tā kļūst tikai nekontrolējamāka, ka valstis tās priekšā ir kā mazi bērni. Tikai apvienojoties iespējams, ka varētu ieviest kārtību. Vēl būtiski ir pieminēt, ka globalizācijas ietvaros ģeogrāfiskais attālusmir zaudējis savu nozīmi, tas attīsta sadarbību un mijiedarbību pat lielos attālumos. Tomēt globalizācija rada arī sava veida nepatīkamus procesus, kā, piemēram, grauj valstu suverenitāti un nacionālo kultūru.
Mana darba mērķis ir noskaidrot vai globalizācija ir mīts vai realitāte starptautiskās politikas kontekstā.
Mana darba uzdevumi ir:
Definēt: kas ir mīts un kas ir realitāte;
Izpētīt teoriju par globalizāciju (tās definīcija, teorijas un kā gan tā radās);
Izdarīt secinājumus;
Pierādīt vai apgāzt hipotēzi.
Mana darba hipotēze ir: Globalizācija ir stabila un pamatota realitāte starptautiskajā politikā ar ietekmi uz gandrīz visiem cilvēces eksistences aspektiem.
Nodaļā par mītu apskatu, ko filozofi un zinātnieki domā par mītu, tā būtību un struktūru. Mīts ir stāstījums par radīšanu, atdzimšanu varoņiem, dibināšanu. Pirmie mīti radās kopār ar cilvēku, jo visu, ko cilvēks redzēja pirmo reizi un ar mītu palīdzību viņš centās to skaidrot. Senāk cilvēki dzīvoja pēc mītiem, jo tie radīja sava veida kārtību. Vēlāk ar mītiem nepietika, lai cilvēki neradītu jucekli, tika radīta reliģija, kas būtībā arī ir mīts. …
