Ievads
Viens no jēdzieniem, kurš raksturo pasaules procesu attīstību XXI gadsimta robežās ir globalizācija. Tās būtība ir strauja gan mijatkarību un mijsakarību paplašināšanā gan cilvēku, gan valstu starpā. Tas izpaužas pasaules informatīvā izplatījuma, pasaules kapitāla tirgus, preču un darbaspēka veidošanā, kā arī problēmu saistībā ar tehnoģēnās iedarbības uz dabu, starpētnisko, starpkonfesiju konfliktu un drošības internacionalizācija.
Tādā veidā globalizācijas fenomens neizpaužas tikai ekonomiskajos ietvaros, kā tiecas traktēt vairāki šīs tēmas pētnieki, bet aptver praktiski visas sabiedrības sfēras, iekļaujot politiku, ideoloģiju, kultūru, dzīves veidu un pašus cilvēces eksistences apstākļus.
Par globalizācijas priekšnoteikumiem kalpoja informācijas revolūcija, kura nodrošināja tehnisko bāzi globālo informatīvo tīklu veidošanai, kapitāla internacionalizācija un konkurences palielināšana pasaules tirgū, dabas resursu trūkums un cīņas par to kontroli saasināšana, demogrāfiskais sprādziens, kā arī tehnoģēnās spriedzes uz dabu pastiprināšana un masu iznīcināšanas ieroču sadalīšana, kas palielina vispārējās katastrofas risku. Šie fakti, neskatoties uz to daudzveidību, ir cieši saistīti savā starpā un to mijiedarbība nosaka sarežģītu un pretrunīgu globalizācijas procesu raksturu.
Globalizācijas procesu nevar raksturot kā tādu neņemot vēra visas sfēras , ko tā ietekmē. Toties var analizēt kādas pārmaiņas tā ir radījusi konkrētā nozarē, var prognozēt kas notiks tālāk. Savā darbā autores izskatīs globalizācijas būtību, apstākļus, kādos tā veidojas, globalizācijas lomu politikā, kādas pārmaiņas varētu notikt šī procesa ietvaros, analizējot dažādu autoru un zinātnieku viedokļus. Un tie būs kā globalizācijas piekritēji, tā arī antiglobālisti.
Globalizācijas jēdziens
Pēdējos divus-trīs desmit gadus mēs vērojam unikālo un milzīgu pēc mēroga parādību un procesu savijumu, no kuriem katru atsevišķi varētu nosaukt par laikmeta notikumu pēc tā sekām visai pasaules sabiedrībai. Notiekošas dziļas pārmaiņas ģeopolitiskajās struktūrās pasaules sabiedrībā un sociālpolitisku sistēmu transformācija dod pamatu runāt par viena vēstures perioda nobeigumu un par mūsdienu pasaules iestāšanos jaunajā savas attīstības fāzē.
Kad runa ir par mūsdienu pasaules iestāšanos jaunā savas attīstības stadijā, ar to tiek domāta ne tikai industriālās sabiedrības maiņa uz postindustriālo, kuru savukārt nomainīja informācijas sabiedrības laikmets. Esošā etapa īpatnība ir tāda, ka pārmaiņu un novirzību process dziļi aizskāra politisku, sociokultūras un garīgu sfēras. Sākas jauna pasaules sadraudzības tipa formēšanas posms. Acīmredzama šo procesu izpausme un rādītājs ir globalizācija. Ar globalizāciju saprot sociālo sakarību un institūtu paplašināšanu un padziļināšanu laikā un telpā tādā veidā, ka, no vienas puses, cilvēku ikdienas darbību vairāk un vairāk ietekmē notikumi citās pasaules daļās, bet, no otras puses, vietēju kopību darbības var izraisīt svarīgas globālās sekas.
…
