Jebkura laikmeta kultūrā lielākā vai mazākā mērā ir vērojams iepriekšējo periodu cilvēces sasniegumu sinkrētisms. Postmodernismā šī parādība, iespējams, sasniedza savu kulmināciju. Tomēr, neraugoties uz kultūras parādību pārmantojamību, tās bieži vien tika izmantotas ar mainītu saturu. Tas izskaidrojams ar cilvēku pasaules uztveres maiņu laika gaitā.
Jau 20. gadsimta otrajā pusē jauniešu vidū bija vērojama tendence pašapliecināties, aizstāvēt savas tiesības, akcentēt savu individualitāti. Par vienu no savas pašizpausmes veidiem jaunieši izvēlējās savdabīgu, bieži vien no apkārtējās sabiedrības nošķirtu grupu izveidi – tā saucamās subkultūras.
Katras subkultūras pamatā ir no sabiedrības vairākuma atšķirīgas pasaules uztveres pastāvēšana, noteiktas uzvedības normas, dzīvesveids un pat ārējais izskats. Viena no šādām subkultūrām ir goti, kas Rietumeiropas valstīs bija pazīstami jau 20. gadsimta 70. gados, bet Latvijā tiem radās piekritēji 90. gados. Latvijā joprojām zinātniskajā līmenī nav plašāk pētīts subkultūru, tai skaitā gotu, jautājums. Informācija par gotiem Latvijā iegūstama galvenokārt no publikācijām izklaidējoša rakstura periodiskiem izdevumiem, piemēram, žurnāls „Patiesā Dzīve”. Tomēr šai informācijai ir faktoloģisks nevis analītiski pētniecisks raksturs. Saturiskajā ziņā šīs publikācijas sniedz galvenokārt vispārzināmu informāciju par gotiem, neatklājot gotu savdabības iemeslus, tās avotus.
Līdz ar to par zinātniski pētnieciskā darba mērķi tika izvirzīts izpētīt un raksturot Latvijā pastāvošo gotu subkultūru.
Norādītā mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:
1)apzināt un apkopot informatīvajos avotos esošās ziņas par gotu subkultūras īpatnībām un tās pārstāvju darbību Latvijā,
2)salīdzināt viduslaiku gotiskās kultūras izpausmes ar gotu subkultūras īpatnībām,
3)veikt Latvijā dzīvojošo gotu pārstāvju intervēšanu.
Darba izpētes objets ir gotu subkultūra.
Pētījuma izstrādē tika izmantota salīdzinošās analīzes metode un intervēšana. Tā kā Latvijā gotu subkultūras zinātniska izpēte nav veikta un tās pārstāvji ir pasīvi sevis raksturošanā publiski, tad darba izstrādes ietvaros bija intervēti vairāki Latvijā dzīvojošie gotu pārstāvji.
Darbu papildina 15 pielikumi, kas var palīdzēt veidot vizuālu priekšstatu par dažādu gotu grupu izskatu, izmantoto simboliku.
Izmantoto avotu un literatūras sarakstā norādītā numerācija ir pētījumā izmantotās atsauču sistēmas pamatā. Atsaucoties uz vēstures avotiem, kvadrātiekavās aiz pirmā skaitļa tiek izmantots burts “a”, piemēram, [1a;1].
Zinātniski pētnieciskais darbs varētu tikt izmantots kā palīglīdzeklis skolās kultūras vēstures stundu organizēšanai, kā arī palīdzēt pilnveidot zināšanas visiem, kas interesējas par gotiem Latvijā.…
