Ievads
Māksla vienmēr ir bijusi kaut kas īpašs, kaut kas tāds, kas cilvēkam ļauj pacelties virs ikdienas rūpēm un kas iemieso sevī ne tikai mākslinieka idejas un individualitāti, bet arī visas cilvēces iespēju baudīt mākslu. Jāpiemin, ka mākslai vienmēr ir ticis piešķirts īpašs statuss, māksla tiek skatīta kā garīgā kultūra. Muzeji un izstāžu zāles, galerijas – tās ir visizplatītākās vietas, kur mākslas baudītājs vai mīļotājs var iegriezties, lai aplūkotu mākslinieku radītos gara darbus. Taču arī uz ielas ir iespējams baudīt mākslu- grafiti mākslu. Jāatzīst gan, ka liela daļa sabiedrības šo īpatnējo mākslas veidu nemaz neuzskata par mākslu, bet gan par huligānismu. No vienas puses, šai sabiedrības daļai ir vien jāpiekrīt, jo bieži vien uz ielām redzamie uzraksti nevar tikt nosaukti par mākslu, un šajā sakarā var piebilst arī to, ka tā tiešām nav grafiti māksla, taču ir arī grafiti, kas tiešām ir vizuāli un estētiski baudāmi.
Lai izprastu, kas tad īsti ir grafiti un kādos veidos tas iedalās, dabā tiks aplūkots grafiti mākslas virziena neliels ieskats vēsturē, kā arī grafiti definējums un apraksts.
Jo, galu galā, lai kaut ko pieņemtu (kaut arī tas ir kāds uzraksts vai zīmējums uz sienas), tas ir jāiepazīst.
Neliels ieskats grafiti vēsturē
Grafiti māksla aizsākās sešdesmito gadu beigās Ņujorkas priekšpilsētā Bronksā. Puikas ar aerosola pudelēm rokās meklēja domubiedrus un slavu, puikas radīja savu pasauli, kurā mediju uzspīlētais starprasu naids un nesaskaņas nepastāvēja, puikas lepni krāsoja savus vārdus un konceptuālus saukļus uz sienām, sētām, vilcieniem un pat policijas iecirkņiem. Writers (rakstītāji), kā viņi paši sevi sauc, savas dienas pavada metro stacijās, apmainoties mākslinieciskām idejām. Naktis savukārt ir mākslas radīšanas brīdis, kad drosmīgākie dodas metro tuneļos, lai savas fantastiskās, krāsainās idejas pārvērstu sienu gleznojumos. Nakts un pusaizmigušās pilsētas aizsegā tapa un top daudzi mākslas darbi, kas ātri vien satricināja Ņujorkas iedzīvotājus un valdību. Vieniem jaunā aerosolmāksla bija vērtīgs atklājums un urbānās mākslas izpausme, kamēr citiem nepakļāvīgie, krāsainie tēli nozīmēja necieņu pret personīgo īpašumu, sabiedriskām vietām un līdzcilvēkiem. Rakstītājiem tā bija un palika māksla, kurā izteikt sevi. Dažādas sienas bija labs audekls un līdz ar to metro vilcienu vagoni kļuva par pašu prestižāko galeriju. Vispirms vagonu iekšpuses pārvērtās mistiskos rakstos, bet īsā laika nāca atklāsme, ka vagonu ārpuses ir visefektīvākais veids, kā pārsteigt publiku, popularizēt vārdus un komunicēties. Tā pamazām grafiti iekaroja visu pasauli. Tagad zīmējumi un saukļi uz māju sienām nav nekas īpašs, bet tikai tie nav grafiti. Lai izveidotu tiešām kvalitatīvu un profesionāli izstrādātu zīmējumu, ir jāpatērē daudz resursu un sava laika. Grafiti autoriem ir jābūt ļoti labi attīstītai fantāzijai, jābūt iztēlei un lielai pacietībai. Plašais krāsu spektrs ļauj izteikt praktiski jebkuru vārdu tam atbilstošās krāsās. Katram izteikumam un apgalvojumam piemīt savas krāsas un tādējādi tas ir unikāls [3.].
…
