Ikvienam svētkos šķiet daudz patīkamāk saņemt apsveikumu, kas rakstīts ar roku, nevis nodrukāts bezpersonīgā datorrakstā , kaut arī rokraksts ne visiem ir viegli saprotams un glīts. Redzot cilvēka rokrakstu, mēs intuitīvi mēģinam izdarīt secinājumus un minējumus par rakstītāju. Rakstītais teksts mums parāda to, ko rakstītājs vēlas mums teikt, bet mēs, veroties rokrakstā, cenšamies uzzināt ko vairāk par pašu rakstītāju, viņa personību.
Pastāv dažādas psiholoģiskās metodes (psihometriskie testi), ar kuru palīdzību var noskaidrot cilvēka personību un iedziļināties viņa rakstura iekšējos noslēpumos. Šos testus cilvēki veic klātienē, un tiek novērtētas viņu atbildes uz specifiskiem jautājumiem. Šādā testēšanas metodē kandidāti dažkārt zin, kā tiek vērtēti un kas no viņiem tiek sagaidīts, viņu atbildes uz jautājumiem var būt nepatiesas.
Grafoloģijā šada problēma nepastāv.Grafoloģija, dažkārt saukta arī par rokrakstu analīzi, ir rokraksta izpēte, lai atklātu rakstītāja personību un raksturu, viņa izturību, talantus un vājības. Arī gadījumos, ja cilvēks cenšas savu rokrakstu izmainīt, pieredzējušam grafologam tas tūlīt ir redzams. Grafologs var pateikt par cilvēku to, ko nespēs novērot psihologi un psihiatrs.
Tomēr attieksme pret grafoloģiju ir ļoti pretrunīga. Daudzās valstīs izveidotas rokrakstu pētnieku asociācijas, grafologu spriedumi tiek izmantoti, lai izvēlētos piemērotāko kandidātu darbam, bet tie netiek ņemti vērā tiesā. Grafoloģija piedzīvojusi spožas uzvaras un smagas sagrāvēs. Kas tad īsti ir grafoloģija – nekaitīgs un nenopietns vaļasprieks vai nopietna psiholoģijas nozare? Vai grafoloģiskās analīzes rezultāti spēj mums sniegt patiesu priekšstatu par cilvēka raksturu, pašvērtējumu, paradumiem?
Savā darbā centīšos noskaidrot, vai grafoloģija spēj sniegt patiesas ziņas par cilvēka pašvērtējumu.
Darba hipotēze - “cilvēka pašvērtējums atbilst grafoloģiskās analīzes rezultātam”.
Darbs sastāvēs no divām daļām – teorētiskās un praktiskās. Teorētiskajā daļā tiks aplūkota jau zināmā informācija un esošā literatūra par grafoloģiju un cilvēka pašvērtējumu. Teorētiskajā daļā būs arī ieskats pētījumam izvēlētā vecumposma – agrīnās jaunības – īpatnībās. Praktiskajā daļā tiks veikta cilvēku aptauja, kuras mērķis noskaidrot viņu pašvērtējuma iezīmes,izmantojot konkrētas rakstura īpašības, un grafoloģiskā analīze, ar kuras palīdzību tiks izpētīts, kuras no pētāmajām rakstura īpašībām piemīt respondentam saskaņā ar analīzes rezultātiem. Iegūtie rezultāti tiks salīdzināti, un pētijuma rezultātā tiks noskaidrots, vai grafoloģiskās analīzes rezultāts atbilst cilvēka pašvērtējumam; kuras īpašības, izmantojot grafoloģisko analīzi, iespējams noteikt precīzi, un kuras – mazāk precīzi.…
