Grāmatniecība Latvijā no 13. līdz 16.gs. sākumam

Cistercieši Latvijā
Cisterciešu klosteri ir būtiska Eiropas kultūras sastāvdaļa 12. un 13. gadsimtā, arī vēl 14. gs. pirmajā pusē. Tieši cisterciešu klosteri kā pirmo Rīgas apkaimē dibināja bīskaps Alberts 1205. gadā un tas atradies Daugavas kādreizējā grīvā (Dünamünde), upes labajā krastā uz augstas kāpas, kas dēvēta par Svētā Nikolaja kalnu (Mons sancti Nicolaii).
Domājams, ka klosterim bijusi bibliotēka (armarium), skriptorijs grāmatu pārrakstīšanai. Bibliotēku un skriptoriju, tāpat klostera kalendāru pārzinājis kantors – atbildīgais par klostera brāļu muzikālo izglītību. No klostera celtnēm, inventāra, bibliotēkas, protams, nekas nav saglabājies.
Daugavgrīvas klosterī rakstītas vecākās līdz šim Latvijas teritorijā zināmās annāles (Annales Dunamundenses), bet no tām saglabājušies tikai fragmenti Igaunijā. Tie fiksē dažus notikumus klostera dzīvē no 1211. līdz 1305. gadam. It kā turpinājums ir Rīgas annāles (Annales Rigenses) un Rīgas arhibīskapa rezidencē Raunā rakstītais (Annales Ronneburgenses).[25]
Par Baltijas cicerciešu garīgajām interesēm viduslaikos varētu varbūt stāstīt Tallinas pilsētas arhīvā atrastie manuskripti – kopsējumi, kas apzīmēti ar cipariem 3, 4, 8. Kodekss nr. 3 varētu būt manuskripts no 13. gs. pirmās puses, diemžēl tā tituls gājis zudumā. Tas ir moralizējoši teoloģisks traktāts ar askētisku nosaukumu “De abstinentia”. Seko dažādu autoru sprediķi un alegoriski moralizējošs traktāts par aci “De oculo morali”. …