Grāmatu miniatūras Bizantijā

Bizantijas pastāvēšanas pēdējā periodā grāmatu miniatūras reti sasniedza iepriekšējo māksliniecisko līmeni, tomēr ap 13.gs. beigām šajā glezniecības nozarē bija jūtami jauni strāvojumi – ainavu telpisks atveidojums, perspektīvas elementos, figūru brīvās kustības. Būtībā 13.-14.gs. grāmatu miniatūras sasniedza savu kulmināciju. Šajā laikā palielinājās arī portreta loma. Lielu vietu ieņēma komplicēts arhitektūras fons, reizēm figūras parādītas pārspīlēti dinamiskas, sejas tika veidotas plastiski. 14.gs. beigās pamazām attīstījās lineārisms, kas ar laiku noveda pie sausām formām. Vēl spilgtāk individuālās iezīmes izceltas 14. un 15.gs. pieminekļos, sevišķi Joana VI Kantakuzina rokrakstā.
Grāmatu miniatūras savu galveno uzdevumu ir pildījušas un pilda joprojām – tās mūsdienu grāmatu ilustrāciju veidā turpina izdaiļot tekstu, palīdz uztvert tā domu un ieinteresē tālākai lasīšanai. Manuprāt, grāmatu miniatūras bijušas kā pamats mūsdienu grāmatu ilustrācijām – iespējams, bez tām neviens nekad neiedomātos, ka rakstīto nepieciešams arī attēlot vizuāli, līdz ar to noprotams, ka šis žanrs ir ievērojams Bizantijas ieguldījums pasaules kultūrā. Turklāt tas attīstījis ne vien literatūras, bet arī glezniecības tradīcijas – jaunas ievirzes, attēlošanas metodes un gleznošanas paņēmieni darījuši bagātāku arī šo mākslas veidu un cilvēkus, kas ar to nodarbojas.

…