6. Graudu pārstrādes plusi un mīnusi
Pirms 3000 – 4000 gadiem lielākā daļa pasaules iedzīvotāju lietoja tiksi tādus graudu
produktus, ko mūsdienās sauktu par pilngraudu produktiem. Tā bija šo cilvēku uztura galvenā
sastāvdaļa, un tikai pēdējos 100 gados priekšroka tiek dota īpaši „attīrītiem” graudu produktiem.
Attīstoties rūpnieciskai pārtikas ražošanai pilngraudu produktu īpatsvars tirgū strauji mazinājies.
Pilngraudu produktu realizācijas termiņš ir īss – daži mēneši, jo grauda dīglis ir bagāts ar
bioloģiski aktīvām vielām, kas padara miltu vidi skābu un rada apstākļus baktēriju un mikroskopisko
sēņu attīstībai. Šāds realizācijas termiņš nav izdevīgs ražotājiem, tāpēc veikalos pieejamie milti un to
produkti tiek ražoti tikai no tām grauda daļām, kas ir minimāli pakļautas oksidēšanās procesiem,
tātad - maksimāli ilgi uzglabājamas.
Rūpnieciskās lielražošanas apstākļos graudus pakļauj noteikta veida apstrādei pirms tie kā
pārtikas produkti nonāk uz patērētāju galda. Tradicionālo graudu produktu - putraimu, grūbu, „balto”
miltu ražošanā no grauda tiek atdalīti grauda apvalks un dīglis, kuros, kā iepriekš minējām, uzkrājas
lielākā daļa graudos esošo bioloģiski aktīvo savienojumu. Tāpēc „baltajos” miltos vitamīni un minerālvielas var būt ievērojami mazāk kā pilngraudu produktos. Graudu pārstrādes procesā graudus
slīpē, placina, skalda vai samaļ. Zinātniskie pētījumi parāda, ka graudi pēc šādas apstrādes nezaudē savu bioloģisko vērtību, produkti joprojām ir bagāti antioksidantiem. Ir pētījumi, kas pierāda, ka graudu apstrāde pat it kā palīdz bioloģiski aktīvajām vielām atbrīvoties no pārējās grauda struktūras,
līdz ar to ļaujot tām vieglāk uzsūkties cilvēka organismā.
…
