Kursa darbā aplūkoju greizsirdību vispārīgi un tās dažādās pieejas, kā arī greizsirdības dzimumu atšķirības no evolucionārās teorijas un sociāli kognitīvās teorijas skatupunkta.
Apskatot greizsirdību vispārīgi un tās pieejas, var secināt, ka greizsirdību var interpretēt divējādi – kā pozitīvu un kā negatīvu attiecību fenomenu, kur pirmajā gadījumā greizsirdība norāda uz to, ka greizsirdīgais partneris augstu vērtē savas romantiskās attiecības, bet otrajā gadījumā greizsirdība otram partnerim, kurš neizjūt greizsirdību, liek justies kontrolētam un pat novest līdz attiecību pārtraukšanas. Tāpat greizsirdības tipoloģija nav konkrēti noteikta – katrs autors izšķir dažādus tās paveidus. Būtībā skatījumā uz greizsirdību nav konsekvences.
Aplūkojot greizsirdību no evolucionārās teorijas perspektīvas, jāsecina, ka ir pietiekami daudz empīrisku pierādījumu, kas apliecina evolucionāro psihologu hipotēzi, ka vīrieši un sievietes izrāda atšķirīgu jūtīgumu pret noteiktu nodevības veidu. Teorijas vājās puses ir pētījumu metodoloģija, proti, „piespiedu izvēles” metode.
Aplūkojot greizsirdību no sociāli kognitīvās teorijas perspektīvas, jāsecina, ka dzimumu atšķirības radušās sieviešu un vīriešu uzskatiem vienam par otru, ko pierāda pētījumi. Tā, piemēram, vīrieši uzskata, ka sievietēm nevar būt seksuāls kontakts bez iemīlēšanās klātbūtnes, tādēļ viņus vairāk uztrauc seksuālā neuzticība. Kaut arī mērījumos šīs teorijas pārstāvji izmanto ilgstošo mērījumu metodes, pētījumu rezultātos bieži vien nav konsekvences – brīžiem rezultāti atbalsta sociāli kognitīvo pieeju, citkārt evolucionāro pieeju.
Toties greizsirdības pētījumi kultūras kontekstā apstiprina kā vienu, tā otru pieeju greizsirdībai. Greizsirdībai kultūras kontekstā ir gan vienojošie faktori, gan vērā ņemamas atšķirības.
Visiem minētajiem pētījumu veidiem ir viens vājais punkts, proti, mērījumu veids. Nākotnē galvenais pētnieku uzdevums būtu izstrādāt jaunu instrumentu, jo līdz šim lietotās piespiedu izvēles metode un situāciju novērtēšana atklāj daudz ierobežojumu. Tāpat arī pētījumiem kultūras kontekstā ir vairāki ierobežojumi, kā piemēram, valodas barjera. Katram vārdam noteiktā kultūrā ir specifiska nozīme, kam līdzi nāk emocionālā izpratne. Arī nedaudzie pētījumi ar mazo izlases apjomu nesniedz pilnīgu populācijas atspoguļojumu.…
