Lai izvairītos no dažādām gremošanas slimībām, pirms ēšanas jāmazgā rokas, jāēd tīri nomazgāti dārzeņi un augļi, produkti jāuzglabā iesaiņoti tā, lai uz tiem nevarētu nokļūt putekļi un mušas, nedrīkst dzert nevārītu ūdeni, ēst nepietiekami izceptu vai izvārītu gaļu un zivis, ledusskapī ilgi glabāt pārtikas produktus, ēst apšaubāmas kvalitātes ēdienu.
Dizentērija ir akūta zarnu infekcijas slimība, kam galvenokārt raksturīgs resnās zarnas bojājums, kā arī organisma vispārēja intoksikācija. Ar dizentēriju slimo tikai cilvēki un dažas pērtiķu sugas. Dizentēriju ierosina dizentērijas baktēriju dzimtā apvienotās dažādu sugu, pusugu un tipu baktērijas. Dizentērijas ierosinātāji ir izturīgi ārējā vidē, tie var saglabāt dzīvotspēju pienā 20 dienu, uz maizes – 30 dienu, uz dārzeņiem – 15 dienu, augsnē – 3 mēnešus un ilgāk. Tie ir neizturīgi pret saules stariem, augstu temperatūru un dezinficējošiem līdzekļiem.
Infekcija tiek pārnesta galvenokārt ar netīrām rokām, ar kurām cilvēks var inficēt pārtikas produktus un dažādus priekšmetus. Infekciju pārnes arī mušas. Slimības izplatīšanos veicina antisanitāri dzīves apstākļi un personiskās higiēnas neievērošana. Cilvēki, it īpaši mazi bērni, ir ļoti uzņēmīgi pret dizentēriju.
Parasti slimība sākas pēkšņi ar sāpēm vēderā, caureju (20 un vairāk reižu diennaktī). Izkārnījumu daudzums pakāpeniski samazinās, pievienojas gļotas un asinis. Vēdera sāpēm ir lēkmjveida raksturs, tās var būt ļoti spēcīgas. Bieži novērojama spastiska taisnās zarnas saraušanās. Ķermeņa temperatūra var nedaudz paaukstināties tikai slimības sākumā – 2. – 5. dienā. Slimnieka vispārējais stāvoklis atkarīgs no slimības formas. 6. – 7. slimības dienā slimnieka stāvoklis uzlabojas, samazinās caureja, izkārnījumos vairs nav asiņu un gļotu. Atveseļošanās parasti notiek 10. – 15. Dienā. Atsevišķos gadījumos slimība var ieilgt līdz 3 – 4 nedēļām un vairāk.…