Pateicoties apziņai, cilvēks spēj plānveidīgi un mērķtiecīgi darboties. Darbību cilvēks īsteno ar kustību un darbības aktu sistēmu, turklāt katra elementāra kustība un darbība tiek pakārtota visas darbības mērķim. Visas cilvēka kustības un darbības var nosacīti iedalīt netīšajās un tīšajās.
Netīšās darbības vai kustības noris bez apziņas kontroles (piemēram, rokas atraušana, sajūtot sāpju iedarbību u. tml.)
Tīšās darbības vai kustības noris ar apziņas kontroles līdzdalību, turklāt tās izsauc cilvēka vajadzības un motīvi, un tās vada mērķis. Tīšās darbības var iedalīt vienkāršajās un sarežģītajās.
Vienkāršās tīšās darbības parasti sastāv no diviem posmiem – mērķa izvirzīšanas un tā sasniegšanas (piemēram, mērķis uzzināt laiku tiek sasniegts tad, kad roka ar pulksteni tiek tuvināta acīm).
Sarežģītās tīšās darbības parasti sastāv no trim posmiem – mērķa izvirzīšana, šķēršļu pārvarēšana mērķa sasniegšanas ceļā un mērķa sasniegšana. Tāpēc sarežģītās tīšās darbības vēl sauc par gribas aktiem (lai uzzinātu laiku, jāpaņem atslēga, jāatslēdz istabas durvis un tikai tad var realizēt mērķi). Acīm redzams, ka sarežģītajās tīšajās darbībās viens no posmiem vienmēr ir cilvēka griba. ( Vorobjovs, 1996 )
K. Dēķens gribu apskata nevis kā atsevišķu procesu, bet gan kā vienu no galvenajiem nosacījumiem, kas veido cilvēka personības tikumiskās īpašības. Viņš norāda, ka cilvēka rakstura galvenā iezīme ir gribēšana, kura nav patstāvīga, tā izaug no domu gaitas, iegaumējumu sakariem un savstarpējām attiecībām. ( Vigule, 2000 )
Gribas jēdzieni:
Griba – psihisks process, kas izpaužas apzinātā un mērķtiecīgā cilvēka rīcībā un ir saistīta ar grūtību pārvarēšanu.
(Meikšāne, 1998)
Griba – cilvēka spēja veikt apzinātas darbības, kas prasa pārvarēt ārējās vai iekšējās grūtības.
(Kolominskis, 1990)
Griba – virsaktivitāte, kura virzīta uz mērķa sasniegšanas ceļā stāvošo šķēršļu pārvarēšanu.
(Vorbojovs, 1996 )…
