Gribas izteikums darījumā
Katrā tiesiskā darījumā būtiska pazīme ir darījuma gribas izteikums. Neatkarīgi no tā vai darījums ir divpusējs vai vairākpusējs. Pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka. Darījumi nevar notikt bez tā dalībnieka vai dalībnieku gribas, vai pretēji gribai. Gribai lai rastos tiesiskas sekas, ir jābūt izteiktai, izrādītai kādā objektīvi uztveramā veidā. Divpusējos vai daudzpusējos darījumos, atspoguļojas gribas izpaudumi, kas to dalībniekiem ir atšķirīgi no ekonomiskā viedokļa, bet ir saskaņoti tādā veidā, ka apmierina visu dalībnieku vēlmes. Piemēram: pirkuma līguma pircējs vēlas iegūt lietu un ir gatavs par to maksāt saprātīgu cenu, bet pārdevējs lietas vietā grib iegūt naudu un pēc iespējas vairāk. Un šeit mēs varam konstatēt, ja puses nevienojas par viņiem vēlamo cenu, tad darījums netiks noslēgts. Protams ne tikai cena ir noteicošā darījuma noslēgšanā, bet arī dažādi citi blakus noteikumi, kā izpildes laiks. Gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot. Noteikti gribu var izteikt vai nu ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme. Likums nosaka, ka atsevišķos gadījumos gribas izteikumam ir jābūt noteiktā formā. Piemēram: Galvojuma līgumam ir nepieciešama rakstiska forma. Griba ir izteikta klusējot, kad tā izpaužas bez tieša mērķa izteikt gribu taisni šajā izpratnē. Darbībai, kas uzskatāma par klusējot izdarītu gribas izteikumu, jābūt tādai, lai no tās varētu droši secināt tādas gribas esamību.
…