Arhaikas posmā grieķu kultūras attīstība notika ļoti strauji. Šai laikā galīgi izveidojās grieķu pilsētvalstis. Šajā posmā sāka attīstīties dzeja, literatūra, teātra māksla, aizsākās filozofiskā doma.
Par galveno celtni šajā laikā kļuva templis 7. gadsimtā p.m.ē. izveidojās dažādi tempļu tipi, kā arī tikai izstrādāti atsevišķu ēkas daļu savstarpēji samēri- arhitektūras un konstruktīvo daļu kārtojuma sistēma, kas nosaukta par orderi.. Tas bija dievu mājoklis un reizē pilsētas sabiedriskās dzīves centrs. Templī glabājās sabiedriskā kase un pilsētas dārgumi, tempļa priekšā notika sanāksmes un svētki. Templi cēla pilsētas centrā , parasti tās augstākajā vietā- akropolē, un tas pilsētas apbūvē ieņēma dominējošu vietu. Templis pacēlās uz trīspakāpju akmens platformas ar ieeju no austrumiem. Tas sastāvēja no nelielas taisnstūra telpas-celles un portika. Celtni sedza divslīpju jumts, darināts no keramikas vai marmora dakstiņiem. Logu grieķu templim nebija, telpu izgaismoja vienīgi caur durvīm. Tikai ļoti lielos tempļos atstāja segumā atveri gaismas ieplūšanai. Arhaikas posmā tempļi pārsvarā vēl bija nelieli. Kolonnas dalīja iekštelpu trīs joslās jeb jomos, Vidusjoma dziļumā, iepretim ieejas durvīm, bija novietota kāda dieva statuja. Altāris upurēšanai atradās laukumā tempļa priekšā.
Arhaikas posmā, pamazām pārejot uz akmens celtniecību, izveidojās arī galvenie grieķu tempļu tipi: antu templis, prostils, amfiprospils, peripters un dipters.
Visvienkāršākais un senākais tempļa tips, ko cēla no kaļķakmens, bija antu templis, kas bija radies no Mikēnu laika megarona. Tas sastāvēja no nelielas, pēc plānojuma četrstūra telpas, ko sedz divslīpu jumts. Galveno fasādi veidoja sānsienu pagarinājumi, tā saucamie anti, starp kuriem atradās divas kolonas. Prostilam galvenajā fasādē bija četras kolonas, kas atradās antu priekšā. Amfiprostilam kolonas bija gan priekšējā, gan aizmugures fasādē. Visvairāk izplatītais tempļu tips bija – peripters, kur kolonas ietvēra templi no visām pusēm.
Vissarežģītākais tempļa tips bija dipters. Dipteram apkārt ir divas kolonu rindas. Tempļa svētnīca- cella sadalīta trīs telpās: priekštelpa – pronaoss, galvenā , visplašākā telpa- naoss un opistods ar ieeju no aizmugures fasādes.
Ilgas evolūcijas ceļā grieķiem izveidojās skaidra, stingri izstrādāta mūra ēkss uzbūves sistēma, ko romieši vēlāk nosauca par orderi. Plašākā nozīmē ar vārdu orderis saprot visu arhitektūras būvformu tēlaino uzbūvi kopumā. Šaurākā nozīmē par orderi sauc balstu un seguma arhitektonisko elementu kārtojumu noteiktā konstruktīvā un mākslinieciskā sistēmā. Grieķu arhitektūras ardenim ir šādi galvenie elementi:ādi galvenie elementi:ādi galvenie elementi:ādi galvenie elementi:ādi galvenie elementi:ādi galvenie elementi:ādi galvenie elementi:ādi galvenie elementi:ādi galvenie elementi: pamatne (stereobats), kolonnas vai pilastri un segums-antablements, kurš sastāv no trim daļām: arhitrava (sijas), frīzes un dzegas, Virs antablementa atroda frontons.
…
