Gan grieķu, gan romiešu romāna centrā ir viens vai divi galvenie varoņi, bet tiem laika gaitā pievienojas citas darbojošās personas, kuras pakārtojas zem galvenajiem varoņiem. Longa darbā galvenie varoņi ir kazu gans Dafnids un aitu gane Hloja, tiem sižeta attīstības gaitā pievienojas govju gans Dorkons, abu jauniešu audžu vecāki un bioloģiskie vecāki, ciema iedzīvotāji, laupītāj. Apulēja darbā galvenais varonis ir jauns un izskatīgs puisis vārdā Lūcijs, sava ceļojuma gaitā puisis satiek dažādus tēlus, ar kuriem kopā nokļūs piedzīvojumos, piemēram, kalpone Fotida un laupītājs Lamahs. Petronija darbā galvenajās lomās ir izbijis gladiators Enkolpijs, Enkolpija mīļākais un sešpadsmit gadīgais puisis Gitons, kā arī Enkolpija draugs Askilts, kurš vēlas iegūt savā īpašumā Gitonu, laika gaitā galvenajiem varoņiem pievienojas dzīru saimnieks un bagātais vīrs Trimalhions, u.c. Grieķu romāns norāda uz aristokrātiskas izcelsmes varoņu piedzīvojumiem (Longs 1.1-6), bet romiešu romāns šo adaptē, kā tas būtu Apulēja Zelta ēzeļa gadījumā (Apul. Met. 1.2) vai arī Petronija Satirikona gadījumā parāda pretējo, kur galvenie varoņi ir vidējās vai pat zemākās kārtas pārstāvji. (Petr. 9) Longs savā darbā nepievērš uzmanību savu galveno varoņu personīgajai izaugsmei, visa stāsta laikā abi jaunieši nekad nekļūst par indivīdiem, jo Petronija un Apulēja darbā visi personāži jau ir attīstīti un pilntiesīgi indivīdi. Varoņu ziņā kopīgs ir tas, ka visos darbos ir tikai viens vai divi galvenie personāži.
Kaut gan katrā no tekstiem ir vērojamas savas atšķirības, tiem visiem ir daudz kā kopīga visās apskatītajās kategorijās, līdz ar to var droši teikt, ka Longa, Apulēja un Petronija sarakstītie darbi pieder pie antīkā romāna žanra, bet katra autora nedaudz atšķirīgajā interpretācijā.
…
