Gripas vēsture.
Slimība, kas stipri atgādina mūsdienu gripu, tika pieminēta uz Senās Ēģiptes un Senās Grieķijas darbiem 5.-3.gs. pirms Kristus.
Gripa ir slimība, kas ārkārtīgi piemērojusies civilizācijas attīstībai – jo attīstītāka civilizācija, jo lielāka cilvēku un līdz ar to arī gripas vīrus migrācija. Ja viduslaikos gripa pārstaigāja Eiropu, aiznesot miljoniem cilvēku dzīvību, tad 18. – 19. gadsimta gripa kļuva par epidēmiju un pārstaigāja visus kontinentus.
Nosaukums „gripa” radās tikai 19.gs. ar nosaukumu „gripa” ilgu laiku apzīmēja visas infekcijas slimības ar iesnām, klepu, sāpēm kaklā, vispārēju nogurumu un tendenci strauji izplatīties.
19. gadsimta otrajā pusē, ko varētu nosaukt par mikrobioloģijas zelta laikmetu pasaules zinātnē, daudzi zinātnieki intensīvi meklēja gripas izraisītāju. 1892. gadā vācu zinātnieks Pfeifers gripas slimniekam deguna un rīkles dobumā atklāja mikroorganismus un nosauca tos par influences nūjiņu, šo mikroorganismu par gripas izraisītāju uzskatīja gandrīz 50 gadus. Kad pētnieki atklāja vīrusus, mācībā par gripas izraisītāju sākās jauns , sevišķi auglīgs posms. Pirmo vīrusu atklāja jau 1891.gadā – tabakas mozaīkas vīruss, bet tikai pēc 42 gadiem pēc pirmā vīrusa atklāšanas gripas epidēmijas laikā Londonā Smits, Endrjūss un Leidlovs pierādīja, ka gripu izraisa vīruss.
Plaši sakari starp dažādām zemēm, modernie satiksmes līdzekļi un nemitīgais urbanizācijas process 20.gadsimtā cilvēci noved līdz trim pandēmijām, kuru rezultātā nomira tikpat daudz cilvēku kā Pirmajā pasaules karā.
Trīsdesmitajos gados pasaules zinātni pāršalca atklājumi par gripas vīrusu mainību. Dažādās pasaules daļās tika izdalīti daudzi gripas izraisītāja celmi, kuru izpēte parādīja unikālu šā vīrusa daudzveidību.
1957.gadā Ķīnā uzliesmoja Āzijas gripa ar kuru triju gadu laikā saslima apmēram 2 miljardi cilvēku visās pasaulēs zemes – gandrīz 2/3 zemeslodes iedzīvotāju, no kuriem nomira apmēram miljons cilvēku. Arī trešajā Honkongas gripas pandēmijā 1968.gadā mirušo skaits nedaudz pārsniedza miljonu. Pastāv uzskats, ka īstu mainību ar ļoti patoloģiskiem mutācijas procesiem vīruss gūst tikai reizi 20 – 30 gados, tad rodas īstas pandēmijas. Šobrīd pastāv pieņēmums, ka epidēmiju laikā ar gripu slimo 30 – 40 miljoni, bet pandēmiju – vairāk nekā miljards cilvēku. Pandēmijas izraisītājs parasti ir vīruss, kas pārvarējis sugu barjeru no putnu vai cūku gripas, bet cilvēka organismā mutējis ar tajā pašā laika plašāk izplatītu cilvēka vīrusa celmu. Visi gadījumi, kad putnu gripa pārvar sugu barjeru un ar šo slimību saslimst cilvēki, ir bīstami, jo šis vīruss skar mazus bērnus un fiziski vājus cilvēkus.
…
