Grupas terapeita personība
Grupas terapeits var labi teorētiski un praktiski izprast grupas dinamiku, mācēt pietiekami precīzi diagnosticēt un pielietot dažādas metodes grupā, vienlaicīgi, nespējot palīdzēt grupas dalībniekiem mainīties un pilnveidoties. Katrs terapeits, neatkarīgi no teorētiskajām nostādnēm, ienāk grupā ar savām unikālajām personības īpašībām, vērtībām un dzīves pieredzi. Tas viss kopumā savdabīgi ietekmē katru grupu, ar kuru viņš strādā. Terapeita personība nedrīkst traucēt grupas psihoterapeitiskā potenciāla atbrīvošanai, tieši pretēji, terapeitam ir jābūt šīs atbrīvošanas katalizatoram. Šāda iespējamība pastāv tikai tad, ja viņš savu darbu pamato uz attiecīgu filosofisko nostādņu bāzes.
Labam terapeitam grupa ir nepieciešama tās dalībnieku mērķu realizācijai, nevis lai pašapliecinātos. Atbildība par mērķu noteikšanu, lēmumiem, kas ietekmē grupas dalībniekus, par normu un noteikumu pieņemšanu, kas regulē grupas dzīvi, ir grupas lieta. Terapeitam drīzāk ir jākalpo grupai, nevis direktīvi jānorāda, ko tai darīt, kur virzīties un ko sasniegt. Terapeits ciena katru grupas dalībnieku, viņš ir spējīgs katrā ieraudzīt ko vērtīgu, neatkarīgi no problēmu rakstura, sociālā statusa, profesijas, personības, ārējā izskata, reliģiskās piederības u. c. Katrs cilvēks ir nozīmīgs un vērtīgs, tieši tādēļ, ka viņš ir sarežģīts dzīves brīnuma iemiesojums. Terapeitam ir jātic, ka katram dalībniekam ir pietiekamas spējas, lai realizētu pozitīvu, konstruktīvu, nobriedušu uzvedību.…