Secinājumi
Laiks pēc neatkarības atjaunošanas raksturojams kā haotisks, nestabils – pilns dažādu konfliktu un nekārtību. Gruzija salīdzinoši nesen ir nostājusies uz demokrātiskas sistēmas un sabiedrības izveides ceļa – aptuveni 5 gadi, definējot Gruzijas attīstības vīziju Gruzijas Nacionālas drošības koncepcijā. Tas ir pārāk īss laiks, lai pilnībā pārstrukturētu valsti. Valsts ir kā liels organisms, kur viss ir savstarpēji saistīts. Līdz ar to reformas jāveic pilnīgi visās struktūrās un dzīves jomās, lai būtu rezultāts. Gruzijai no komandekonomiku jāpārslēdzas uz brīvā tirgus ekonomiku, jāmaina valsts iekārta, pārvaldes darbs utt., bet, tai pat laikā trūkst pieredzes. Neskatoties uz to, Gruzija šajā īsajā laika posmā jau sasniegusi atzīstamus rezultātus un pieteikusi kā neatkarīgas valsts eksistenci apkārtējai pasaulei. Tomēr, pēdējā laika peripetijas ap prezidenta vēlēšanām izkristalizējušas vairākus faktorus, kas bremzē progresīvu attīstības ceļu. Galvenie faktori ir - varas koncentrēšanās šauras elites rikās, politikas polarizācija, dialoga neesamība starp vadošo politisko spēku un opozīciju, tautu, efektīvu politisko partiju sistēmu neesamība, politisko spēku iekšienē saskatāmā koncentrēšanās ap līderi, prezidenta Saakašvili pretrunīgi vērtējamā politika, kā arī valdošā korupcija un neefektīva publiskās pārvaldes sistēma. Šie faktori ir jāmazina un jānovērš. Pašlaik visai daudzi notikumi liek politisko situāciju vērtēt kā pretrunīgu un apšaubāmu.
Darbā izvirzītā hipotēze - Gruzijas gauso pāreju uz demokrātiskas valsts iekārtu nosaka varas koncentrēšanās šauras elites rokās un spēcīgi iesakņojušās Padomju laika mantotās vērtības un tradīcijas – ir apstiprināta.
Sakārtojot politisko vidi valstī atbilstoši demokrātijas principiem, vairāk iesaistot tautu politiskajos procesos, pakāpeniski novedīs Gruziju līdz sistēmas stabilizācijai un sekmēs attīstību.
…
